Irānas prezidents Hasans Ruhani trešdien paziņoja, ka viņa valsts atbalsta Eiropas valstu plānu par pasaules lielvaru un Teherānas 2015.gada kodolvienošanās nostiprināšanu.
Irāna iedarbinājusi uzlabotas centrifūgas, lai palielinātu valsts bagātinātā urāna krājumus, sestdien paziņoja valsts atomenerģijas organizācijas pārstāvis Behruzs Kamalvandi. Iedarbinātas 20 centrifūgas IR-4 un 20 centrifūgas IR-6, kas ir Irānas trešais solis savu 2015. gada kodolvienošanās saistību samazināšanā, televīzijā pārraidītā uzrunā paziņoja Kamalvandi. Vienlaikus viņš pavēstīja, ka Irāna atļaus Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai (IAEA) turpināt novērot tās kodolprogrammu.
Irānas atomenerģijas organizācija pieļauj kodolprogrammas atjaunošanu apmēros, kādi tai bija pirms Irānas un pasaules lielvaru 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās.
Francijas, Vācijas un Lielbritānijas līderi svētdien nākuši klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā aicina sākt jaunu dialogu, lai glābtu tieši pirms četriem gadiem parakstīto Irānas kodolvienošanos. Viņi pauduši bažas, ka vēsturiskā vienošanās var izirt, bet vienlaikus arī ticību, ka Teherānas spēkos ir to izglābt.
Irānas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka 60 dienu laikā īstenos trešo apzināto starptautiskās kodolvienošanās pārkāpumu, ja atlikušās līgumā iesaistītās puses neatradīs veidu, kā apiet ASV noteiktās sankcijas Irānai.
Irāna no svētdienas palielinās savu urāna bagātināšanas līmeni, trešdien paziņoja valsts prezidents Hasans Ruhani. Šāda rīcība ir otrais posms, Irānai atkāpjoties no starptautiskās kodolvienošanās. 2015. gadā Irānas un pasaules lielvaru noslēgtā kodolvienošanās paredzēja, ka Irāna drīkst uzglabāt ne vairāk kā 300 kilogramus urāna, kas bagātināts līdz 3,67%. Šāds līmenis ir pietiekams civiliem mērķiem - elektrības ražošanai un medicīniskai izpētei -, bet nepietiekams kodolbumbas izgatavošanai. Valdības sēdē trešdien Ruhani paziņoja, ka valsts sāks pārsniegt šo līmeni.
Irānas un piecu lielvaru diplomāti piektdien tiekas Vīnē, lai mēģinātu glābt 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos. Teherāna 8. maijā paziņoja, ka tā aptur divu līgumā noteikto solījumu izpildi, un izvirzīja Eiropai, Ķīnai un Krievijai divu mēnešu ultimātu, lai tās palīdzētu Irānai apiet ASV noteiktās sankcijas un pārdot naftu, pretējā gadījumā draudot atteikties no vēl diviem apņemšanās punktiem.
Puse no pieaugušajiem ASV iedzīvotājiem uzskata, ka tuvāko gadu laikā Savienotās Valstis karos ar Irānu, liecina ziņu aģentūras Reuters un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas Ipsos veiktā aptauja, kuras rezultāti publiskoti otrdien.
Pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis, ka karš ar ASV nozīmēs Irānas galu, Irānas premjerministrs Muhameds Džavads Zarifs atbildējis, ka Irānas iedzīvotāji savā zemē lepni mīt jau tūkstošgadēm, kamēr visi agresori ir izčibējuši. "Pamēģiniet cieņpilnu pieeju - tā darbojas," Trampam ieteicis Zarifs.
Sākot ar aprīļa beigām, prognozējami ir pieaugusi spriedze ASV un Irānas attiecības. Mazināt šo spriedzi var vadošās Eiropas valstis – Vācija, Francija un Lielbritānija –, kuras nonākušas grūtas izvēles priekšā.
Teherāna nolēmusi daļēji atteikties no saistībām, kuras tā uzņēmusies saskaņā ar 2015. gadā noslēgto kodolvienošanos, trešdien paziņojusi Irānas Ārlietu ministrija.
Irānas prezidents Hasans Ruhani trešdien plāno paziņot par daļēju Teherānas izstāšanos no kodolvienošanās ar pasaules lielvarām, pirmdien vēsta ziņu aģentūras Isna un Tasnim.