Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicina valdību no 1.jūlija atcelt izglītības nozarei noteiktās prasības par darbinieku vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību.
Latviešu valodas lomas stiprināšana jo īpaši
aktuāla kļuvusi šajos ģeopolitiskajos apstākļos.
Valdības koalīciju partijas vienojušās par sešu
gadu pāreju pilnībā uz mācībām latviešu valodā
arī mazākumtautību skolās. Tikmēr skolotāji
aicina ar likuma spēku noteikt arī to, ka latviešu
valodu un literatūru vidusskolā mācās trīs
gadus. Patlaban jaunais mācību saturs, kas no
1. septembra ienāks visās klasēs, paredz: latviešu
valodu un literatūru 12. klasē apgūst tikai tie, kuri
šos priekšmetus izvēlas kā padziļināto kursu.
Izglītības un zinātnes
ministrijas (IZM) saimniecībā, kurā ir 47 iestādes, pieci
zinātniskie institūti, desmit
augstskolas un piecas kapitālsabiedrības, joprojām ir
virkne vājo vietu, kas pēc deviņām Valsts kontroles (VK)
pārbaudēm un tās labajiem
padomiem tādas arī ir palikušas.
Mācību līdzekļu sagatavošanu bremzē gan autoru, gan izdevniecību, gan projekta Skola 2030 nepietiekamā jauda. Visizteiktākais materiālu trūkums – vidusskolas posmā.
Saeima šodien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) rosinātos grozījumus Izglītības likumā un Augstskolu likumā, kas būtu paredzējuši izglītību tikai latviešu valodā skolās noteikt jau no nākamā mācību gada.