Ukrainas dienvidu pilsētas Hersonas okupācijas laikā krievu okupanti veda savu kritušo līķus uz izgāztuvi pilsētas nomalē un tur tos sadedzināja, ziņo britu laikraksts The Guardian, atsaucoties uz pilsētas iedzīvotāju liecībām.
Krievija otrdien uz Ukrainu izšāva 96 spārnotās raķetes, kā arī pakļāvusi to aviācijas raķešu apšaudei un uzbrukuma lidrobotu triecieniem, trešdien paziņojis Ukrainas Gaisa spēku preses dienests.
Ukrainas policija kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir uzsākusi vairāk nekā 42 tūkstošus krimināllietu par kara noziegumiem, kurus izdarījuši krievu okupanti Ukrainas teritorijā, un identificējusi apmēram 168 tūkstošus okupantu.
Krievijas karaspēks okupētajā Luhanskas apgabala daļā gaida Ukrainas armijas uzbrukumu, tāpēc pēdējā laikā izmanto tā dēvēto dzīvo vairogu, piesedzoties ar civiliedzīvotājiem, platformā Telegram pavēstīja Luhanskas apgabala kara administrācija.
No Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā sākuma līdz 1.novembrim Ukrainas bruņotie spēki ir likvidējuši 1402 Krievijas armijas virsniekus, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskā pavēlniecība, atsaucoties uz atvērtā koda izlūkošanas (OSINT) datiem.
Ukrainas partizānu efektīvie uzbrukumi liek Kremlim novirzīt resursus no operācijām frontē, lai nodrošinātu aizmugures rajonus, atzinuši ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi.
Aptuveni 82 000 Krievijas pilsoņu, kas bruņotajos spēkos iesaukti Kremļa par "daļējo" dēvētās mobilizācijas gaitā, nosūtīti uz Ukrainas kara kauju zonu, paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
Krievija sākusi iedzīvotāju informatīvo sagatavošanu tam, lai attaisnotu karaspēka pilnīgu atkāpšanos no Dņepras labā krasta un Hersonas zaudēšanu, vēsta ASV Kara studiju institūts (ISW).
Krievu komandieri Ukrainā "uztaisījuši biznesu" un par naudu sūta padotos karavīrus no pirmās frontes līnijas uz aizmuguri, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku Stratēģiskās komunikācijas birojs.
Krievijas armija karā Ukrainā neatgriezeniski zaudējusi vairāk nekā 90 000 cilvēku, vēsta neatkarīgais tīmekļa izdevums "Važnije istorii", atsaucoties uz kādu Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) darbinieku un bijušo krievu specdienestu virsnieku, kas vēlējās palikt anonīmi.