Parakstīšanās par Satversmes grozījumu ierosināšanu par otru valsts valodu Latvijā būtu deputāta zvēresta pārkāpšana, tomēr nav mehānisma, lai tautas kalpu par to sodītu ar mandāta atņemšanu, trešdien atzina Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (Vienotība).
Rīgas mēram Nilam Ušakovam (Saskaņas centrs, SC) parakstoties par referenduma rīkošanu, lai krievu valodu Latvijā atzītu par otru valsts valodu, varētu aktivizēties tie iedzīvotāji, kuri par savu izvēli vēl šaubījās, aģentūrai BNS sacīja politologs Ivars Ījabs.
Nila Ušakova (Saskaņas centrs) paziņojums, ka viņš parakstījies par referendumu, jo vēlas saglabāt savu pašcieņas izjūtu, skaidrojams kā veiksmīgs mēģinājums diferencēt savu vēstījumu latviešu un krievu auditorijai, uzskata žurnālists Dmitrijs Petrenko.
Centrālās vēlēšanu komisijas izplatītā informācija liecina, ka "parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu". Taču valsts valoda ir valsts valoda - ja valsts valodas ir vairākas, nav hierarhijas, kura no tām būtu pirmā.
Kopš vakardienas, kad tika sākta parakstu vākšana likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, Jēkabpilī parakstījušies četri, Rēzeknē - 95, Daugavpilī – 138 cilvēki.
Bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs (SC), kuram lielākā uzmanība bija pievērsta latviešu valodas nezināšanas dēļ un kura vārds neparādījās 11.Saeimas vēlēšanu sarakstos, apņēmies Latvijā panākt krievu valodai oficiālās valodas statusu un nepilsoņiem tiesības balsot "vismaz pašvaldību vēlēšanās".
Centrālā vēlēšanu komisija parakstu vākšanu par krievu valodas statusu finansēs no līdzekļiem, kas palikuši pāri no divām citām parakstu vākšanām un referenduma par 10.Saeimas atlaišanu, kas notika šogad.
61% Latvijas ekonomiski aktīvo pilsoņu vecumā no 18 līdz 55 gadiem neplāno parakstīties par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmi, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu, secināts tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia un LNT raidījuma _900 sekundes _aptaujā.
Oficiālajā saziņā runājot latgaliski, var tikt aktualizēta diskusija latgaliešu valodu atzīt par reģionālo valodu, taču eksperti norāda, ka tas neizbēgami novedīs pie tā, ka oficiālu statusu Latvijā iegūs arī krievu valoda, svētdien ziņoja LNT raidījums Top 10.
Valdība otrdien lems par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pieprasījumu piešķirt papildu līdzekļus parakstu vākšanai par valsts valodas statusu krievu valodai, liecina sēdes darba kārtība.
Parakstu vākšanas nodrošināšanai grozījumu Latvijas Republikas Satversmē ierosināšanai par krievu valodu kā otro valsts valodu nepieciešami 435 060 lati, portālu Diena.lv informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa.