Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien parakstījis dekrētu par valsts izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu.
Bažas par iespējamu Krievijas agresiju veicinājušas arī diskusiju, vai Latvijai nebūtu jāizstājas no 1997. gada Otavas līguma, kas paredz kājnieku mīnu izmantošanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegumu. Pēc tam kad pret šo iniciatīvu iebilda Nacionālie bruņotie spēki un Aizsardzības ministrija, var prognozēt, ka šis jautājums pakāpeniski pazudīs arī no politiķu dienaskārtības. Taču kādēļ tas vispār radās, un ar ko šīs mīnas atšķiras no citām?
Aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) uzdevumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) veikuši izvērtējumu par iespējamo Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas un aicina izstāšanos neatbalstīt, aģentūru LETA informēja NBS pārstāve Sandra Brāle.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā mīnas un sprādzienbīstami priekšmeti nogalinājuši 264 civiliedzīvotājus un vēl 571 guvis ievainojumus, paziņojis Valsts speciālā transporta dienests.
Turpinot atbalstu Ukrainas aizsardzības spēkiem, par sabiedrības ziedojumiem ir sagādāts nākamais humānās palīdzības sūtījums ar Latvijā ražotām militārām precēm - atmīnēšanas robotu un 4000 munīcijas neitralizēšanas komplektiem teju 100 000 eiro vērtībā, informēja labdarības organizācijas Ziedot.lv komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne.