Veselības ministre Anda Čakša (ZZS) un labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība) neatbalsta Veselības ministrijas (VM) un Labklājības ministrijas (LM) apvienošanu, aģentūrai LETA norādīja abi ministri, komentējot publiski izskanējušo informāciju par jaunievēlēto Saeimas partiju iecerēm apvienot dažādas ministrijas.
Lai īstenotu valsts pārvaldes reformu, kuras rezultātā līdz 2020. gadam ierēdniecība kļūtu maza un efektīva, bet vienlaikus labāk atalgota, Valsts kanceleja šobrīd veic pārrunas ar visām 13 ministrijām. Daļa no tām neredz iespējas mazināt darbinieku skaitu par prasītajiem 6%, citās atlaižamie pārsvarā ir atbalsta personāls, piemēram, lietveži, grāmatveži un šoferi, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.
Latvija nav starp valstīm ar lielāko valsts iestādēs nodarbināto cilvēku skaitu. Eiropas Savienībā kopumā 6,9% nodarbināto iedzīvotāju strādā valsts pārvaldē, bet Latvijā – 6,6%. Tomēr, kā stāsta Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, tas neliecina, ka valsts pārvaldē viss ir kārtībā ar funkciju izpildi, un, viņaprāt, kopējais darbinieku skaits būtu jāmazina par vairākiem tūkstošiem, lai darbs kļūtu efektīvāks. Par šādu vajadzību liecinot sarūkošais iedzīvotāju skaits, tiesiskā jaunrade, kur valsts izdod pārāk daudz normatīvo aktu, mēģinot regulēt katru niansi, kā arī sabiedrības spiediens, ceturtdien lasāms avīzē Diena.
Nākamgad valdības prioritātēm papildus novirzīs 32,6 miljonus eiro, savukārt nozaru ministrijām - 31,6 miljonu eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Ministrijas nākamā gada budžetā prasa vismaz papildu 400 miljonus eiro, bet ir skaidrs, ka visus pieprasījums nevarēs apmierināt, aģentūrai LETA atzina finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēlas pasūtīt sadzīves atkritumu sastāva novērtējumu un prognozes par ražošanas un bīstamo atkritumu daudzumu no 2017. līdz 2030.gadam, aģentūra LETA uzzināja VARAM.
Pārskatot visu ministriju bāzes izdevumus, lai izvērtētu, cik lietderīgi tiek izmantots tām piešķirtais finansējums, Finanšu ministrija ir atradusi gandrīz 50 miljonus eiro. Par to finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) otrdien informēja Saeimas Budžeta un finanšu komisiju, atzīstot, ka ministrijas audita laikā ir bijušas pretimnākošas, - varbūt tāpēc, ka atrasto finansējumu tām neatņems, bet ļaus izlietot prioritāšu īstenošanai.
Izvērtējot ministriju izdevumus, rasti līdzekļi, ko varēs izmantot citiem mērķiem, tomēr izdevumu pārskatīšanā darba pietiks arī nākamajiem gadiem, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā informē Aizsardzības ministrija, nupat noslēdzies īpašs vārda došanas konkurss no Lielbritānijas iegādātajiem lietotiem kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņutransportieriem
Es esmu norūpējies, jo saņēmu nesaprotamu rīcību aprakstus, pēc iepazīšanās ar ministriju iesniegtajiem rīcības plāniem atzīst Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā Magdai Riekstiņai.
Ministrijas nākamā gada budžetā pieteikušas vēlmes par 500 miljoniem eiro, taču paredzamās fiskālās iespējas pēc aizsardzības vajadzību maksājumiem nepārsniegs 50 miljonus eiro, otrdienas rītā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma atzina premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS).Tas bijis iemesls uzdevumam pārstrādāt ministriju plānus, atzina premjers, kurš ministriju prasību sarakstus nodēvēja par "sapņu grāmatām". Paredzams, ka līdz darba nedēļas beigām ar ministriem izdosies izveidot reālistiskāku darbības plānu, paredzēja Kučinskis.