Naftas pieprasījums pasaulē līdz pirmskrīzes līmenim atgriezīsies divu gadu laikā un sasniegs rekordaugstu līmeni līdz 2026.gadam, ja vien valstis neīstenos straujus pasākumus klimata mērķu sasniegšanai, trešdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).
Līdzīgi daudziem citiem biržas tirgotajiem finanšu aktīviem arī nafta pēdējā laikā ir piedzīvojusi visai strauju cenu kāpumu. Daudzi faktori, kas veicina cenu pieaugumu šiem finanšu instrumentiem ir visai līdzīgi un pamatā saistīti ar globālās ekonomikas atgūšanos, tajā skaitā uzsāktā vakcinēšanās pret Covid-19, kas atkal paver iespēju cilvēkiem pulcēties un ceļot, lielākas ekonomiskās jaudas, kā arī centrālo banku īstenotie tautsaimniecības stimulēšanas pasākumi, kas samazina ieguldījumu atdevi konservatīvajiem ieguldījumu veidiem, tādējādi liekot investoriem meklēt riskantākas investīcijas, tajā skaitā uzņēmumu akcijas un naftas kontraktus
Akciju cenas Eiropā un ASV trešdien kritās, un saruka arī naftas cenas, investoriem gatavojoties stingrākiem ierobežojumiem strauja Covid-19 gadījumu skaita pieauguma apturēšanai.
Lībijas valsts naftas kompānija National Oil Corporation (NOC) piektdien paziņoja, ka atsāk naftas ieguvi un eksportu pēc gandrīz pusgadu ilga pārtraukuma valsti notiekošā bruņotā konflikta dēļ.
Saūda Arābija pirmdien paziņoja, ka lūgusi valsts naftas un gāzes uzņēmumam Saudi Aramco no jūnija samazināt naftas ieguvi vēl par vienu miljonu barelu dienā, lai veicinātu cenu pieaugumu pasaules tirgū.
Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC paziņojusi, ka vairākas organizācijas dalībvalstis un atsevišķas valstis no OPEC+ grupas otrdien rīkojušas telekonferenci, lai apspriestu naftas cenu strauju kritumu, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.
Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.
ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien pēc telefonsarunas ar Saūda Arābijas kroņprinci pauda cerību, ka Saūda Arābija un Krievija izbeigs naftas cenu karu un samazinās ieguvi.