Latvijas ostās šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 22,628 miljoni tonnu kravu, kas ir par 30,1% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apmērs šogad pirmajā ceturksnī Latvijā samazinājies par 48,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, bet kravu apgrozījums ostās krities par 29,3%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.
Krievijas Baltijas jūras baseina ostu vājais punkts ir konteinerkravu pārkraušana, un Baltijas valstu ostām ir virkne priekšrocību cīņā par šo kravu iegūšanu.
Jaunākie dati par kravu apgrozījuma apjomu lielajiem kritumiem Rīgas un Ventspils ostā ir, maigi izsakoties, trauksmaini un liek uzdot jautājumus, vai un kā ostas un Latvijas tranzīta un loģistikas nozare kopumā attīstīsies tālāk. No trim lielajām Latvijas ostām tikai Liepājai izdevies saglabāt vairāk vai mazāk stabilu pārkraušanas dinamiku, turklāt tā ir vienīgā no lielā trijnieka, kurā, lai arī pavisam nedaudz, janvārī vērojams pārkrauto kravu pieaugums.
Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 4,032 miljonus tonnu kravu, kas ir par 28,8% mazāk nekā 2019.gada pirmajā mēnesī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.
No Baltkrievijas sūtītos signālus, ka baltkrievi turpmāk naftu varētu importēt caur Baltijas ostām, Latvijas ostu terminālos neuzver nopietni. Bez vispārējas neticības, ka baltkrievi tiešām attieksies no viņiem līdz šim lētākās Krievijas naftas, ir arī praktiski šķēršļi tūlītējai naftas nogādāšanai Baltkrievijā, noskaidrojis LTV raidījums de facto.
Sākts Latvijas Ostu asociācijas, kurā līdz šim darbojās ASV sankciju sarakstā iekļautais Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), likvidācijas process, liecina otrdien publicētais paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.
Satiksmes ministrija (SM) pirmdien Uzņēmumu reģistrā iesniegs dokumentus par jaunās VAS Ventas osta reģistrāciju, aģentūrai LETA pastāstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Krievijas valdība ar tranzītbiznesmeņiem ir noslēgusi vienošanos par konkrētu grafiku, lai pārceltu kravas no Latvijas uz savām ostām, TV3 raidījumam Nekā personīga stāstījis Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Juris Iesalnieks
Vērtējot transporta nozares attīstību Latvijā, nereti lielāka uzmanība tiek pievērsta dzelzceļam un lielajām ostām, kuru darbība pamatā ir saistīta ar tranzīta kravu apkalpošanu, turklāt šīs kravas galvenokārt nāk no Krievijas. Tādējādi nereti tiek analizēts politiskais faktors, kura ietekmē var pieaugt vai samazināties Latvijas tranzīta kravu plūsma. Tiesa gan, Krievijas vēlme pārorientēt kravas uz savām ostām ne tikai teorētiski pieaug, bet arī tiek realizēta praksē. Tomēr galvenais virzītājspēks finansiālai labklājībai ne tikai tranzīta jomā, bet arī transporta sektorā kopumā ir pasaules ekonomikas attīstība, kas noteiks to, cik liels ir un būs pieprasījums pēc transporta un uzglabāšanas nozares pakalpojumiem Latvijā.
Satiksmes ministrija (SM) rosina veikt grozījumus noteikumos par Rīgas brīvostu, Ventspils brīvostu un Liepājas Speciālo ekonomisko zonu (SEZ), lai palielinātu lielajās ostās valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, liecina SM saskaņošanai iesniegtie grozījumi Rīgas brīvostas pārvaldes nolikumā, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikumā un Liepājas SEZ pārvaldes nolikumā.