Solījumi pārvirzīt eksportu
Reaģējot uz Lietuvas aktīvo nostāju attiecībā pret šā gada 9. augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko augusta beigās paziņoja par plāniem atteikties no kravu tranzīta caur Klaipēdas ostu Lietuvā un novirzīt Baltkrievijas nozīmīgākās eksporta kravas uz Krievijas Baltijas jūras baseina (faktiski – Sanktpēterburgas reģiona) ostām. Ērtās loģistikas un zemo izmaksu dēļ Klaipēda ir kļuvusi par Baltkrievijas galvenajiem eksporta vārtiem, un Baltkrievijas kravas (15,5 miljoni tonnu, galvenokārt kālija minerālmēslojums un naftas produkti) 2019. gadā veidoja ap 30,2% no kravu apgrozījuma Klaipēdas ostā, rāda Lietuvas Transporta ministrijas apkopotie dati. Klaipēdas ostas informācijā minēts Baltkrievijas eksports 14,1 miljona tonnu apmērā. Domājams, atšķirības datos radušās tāpēc, ka caur Klaipēdu tiek vestas arī Ķīnas industriālā parka Lielais akmens, kas atrodas netālu no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas, kravas, tāpat ievērojams apjoms kravu, it īpaši no Ukrainas, Klaipēdā ieradās tranzītā caur Baltkrieviju. Kopumā Klaipēdas ostā 2019. gadā tika pārkrauti 46,3 miljoni tonnu kravu.
3. septembrī jautājums par kravu plūsmām tika apspriests Krievijas un Baltkrievijas premjeru Mihaila Mišustina un Romana Golovčenko tikšanās laikā, pēc kuras Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks vispirms izteicās, ka Baltkrievija varētu pārorientēt uz Krievijas ostām trīs četrus miljonus tonnu naftas produktu gadā, bet nedaudz vēlāk paziņoja jau par četriem līdz sešiem miljoniem tonnu gadā. Krievija solījusi drīzumā nākt klajā ar savstarpēji izdevīgu sadarbības nosacījumu piedāvājumu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 15. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!