Kā Rīgas osta izjūt Covid-19 epidēmijas ietekmi? Kādi ir secinājumi, mācības, varbūt arī kādi pozitīvi aspekti?
Ostai Covid-19 izraisītā krīze un visu procesu vadība jaunos apstākļos bija sava veida piespiedu mācības, jo skaidrs, ka paralēli dažādiem ierobežojumiem un distancēšanās nosacījumiem ostā ir daudzi procesi, kuri nevar ne uz mirkli tikt pārtraukti, tajā skaitā Kapteiņdienesta darbs, ostas perimetra apsardze un kuģu satiksmes vadība. Tā kā speciālistu loks, kuri pilda šos pienākumus, ir ierobežots, būtiski gan tobrīd, gan tagad līdz minimumam mazināt jebkādus inficēšanās riskus, papildus nodrošinot tādu darba režīmu, lai arī inficēšanās gadījumā tas neskartu pārējos speciālistus un kopējais ostas darbs tādējādi netiktu paralizēts. Tas mums līdz šim ir izdevies.
Tiesa, šobrīd vēl joprojām ir ciet tradicionālais pasažieru pārvadājumu sektors uz un no Rīgas ostas – regulārā prāmju satiksme no Rīgas uz Stokholmu ir apturēta, tāpat šobrīd gan Latvijā, gan visā pasaulē nopauzēts ir arī viss kruīza kuģu segments. Kā iepriekš teicām – diemžēl šogad Rīgas ostā kruīzu sezona ir beigusies, tā arī nesākusies.
Tajā pašā laikā kravu pārkraušanas jomā osta turpināja strādāt krīzes laikā un strādā arī tagad. Protams, kravu apjomu ziņā šogad tomēr esam piedzīvojuši kritumu, ko lielā mērā ietekmēja ogļu kravu apjoma samazinājums – tas gan aizsākās vēl pirms pandēmijas, tādēļ tas tiešā mērā nav saistāms ar Covid-19 ietekmi, bet drīzāk ar ģeopolitiskiem un ekonomiskiem apsvērumiem.
Arī siltā ziema...
Gan siltā ziema, gan ogļu cena tirgū, kas jau gandrīz gadu ir vienā no vēsturiski zemākajiem punktiem. Skaidrs, ka visu šo apstākļu kopums arī radīja ogļu kravu kritumu. Lai gan šis kritums ir būtisks, tomēr tas nekādā ziņā nenozīmē, ka šajā jomā nekas nevarētu mainīties uz pozitīvo pusi. Būtībā – lai arī kāds ogļu apjoms caur Rīgas ostu tiks sūtīts, mēs esam gatavi nodrošināt to pārkraušanu, sevišķi līdz ar attiecīgo termināļu pārcelšanos uz Krievu salu, kur šobrīd kapacitāte ir pietiekama gadījumam, ja ogļu kravu apjoms sāks būtiski pieaugt.
Savukārt pārējos kravu segmentos ir vērojama piesardzīga stabilitāte – atsevišķās kravu grupās saglabājot arī pieaugošu tendenci. Lai gan, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem, konteinerkravu grupā vērojams neliels samazinājums, tas tomēr ir uzskatāms par stabilu, un tas iepriecina, apzinoties, ka citās Baltijas jūras ostās tieši Covid-19 konteineru dēļ apjoms krities visai būtiski, ko tiešā mērā ietekmēja gan situācija Ķīnā, gan arī preču patēriņa kritums pasaulē.
Līdzīga stabila situācija ir arī graudu un dažādu kokmateriālu segmentā. Pozitīvos rezultātus Rīgas ostai ļāva nodrošināt tieši tas, ka ostā strādājošie stividori spēj strādāt ar dažādām kravu grupām un ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai – krītoties kravu apjomam vienā segmentā, tie pietiekami operatīvi spēj piesaistīt cita veida kravas.
Bet, protams, kopumā vērtējot – ir diezgan droši, ka vīrusa ietekmi pārskatāmā nākotnē izjutīs vēl daudzās nozarēs, tajā skaitā loģistikas un ostu biznesā, vienlaikus skaidrs ir arī tas, ka šobrīd neviens nevar izteikt precīzas prognozes, kāda un cik ilga šī ietekme būs.
Mēs, Rīgas Brīvostas pārvalde, esam piesardzīgi, tomēr kopīgi ar mūsu stividorkompānijām vienlaikus apņēmības pilni mērķtiecīgi strādāt arī šajos jaunajos apstākļos, meklējot veidus, kā turpināt ostas attīstību un izaugsmi, vienlaikus savos plānos izdarot lielākas vai mazākas korekcijas.
Secināms, ka tieši ostas un tajā strādājošo uzņēmēju ātrā un elastīgā rīcība ļāvusi izvairīties no lielāka apjomu krituma, kā tas noticis citās reģiona ostās?
Runājot par kravu plūsmas apjomiem, aprēķins ir diezgan vienkāršs – runājot konkrēti par oglēm – šogad rēķināmies ar četriem miljoniem tonnu, kas salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs par astoņiem miljoniem tonnu mazāk. Pērn mēnesī vidēji Rīgas ostā pārkrāva ap vienu miljonu tonnu ogļu. Līdz ar to šogad plānotais apjoms ir 25% apjomā no pagājušajā gadā pārkrautā ogļu apjoma. Kas būtiski – ir pieaudzis caur Rīgas ostu importā ievesto kravu apjoms – dažādas rūdas, kas galvenokārt tiek vestas no Āfrikas kontinenta valstīm, tālāk pārkrautas dzelzceļa vagonos un transportētas pamatā uz Krieviju. Tāpat termināļu īpašnieki aktīvi gatavojas arī gaidāmajai graudaugu kravu pārkraušanas sezonai, kas sāksies jūlija beigās, augustā. Pēc vietējo zemnieku stāstītā, šogad sagaidāma laba raža, kas savukārt nozīmē, ka mēs varētu sasniegt arī labus graudu pārkraušanas apjomus. Jāatzīmē, ka pērn Rīgas ostā tika reģistrēts graudu pārkraušanas rekords.
Rīgas ostai ir virkne dažādu attīstības plānu – gan vidēja, gan ilgtermiņa griezumā. Kā situācija pasaulē un neskaidrības ar kravu apjomiem liek jums pārskatīt šos plānus?
Jau krīzes sākumposmā kopīgi ar valdi pārskatījām savu finanšu budžetu, tajā skaitā investīciju plānu. Un jā – ir projekti, kurus, ja ne pilnībā izslēdzām no plāniem, tad kā minumums pārcēlām uz vēlāku laiku, lai izveidotu ostai sava veida finanšu drošības spilvenu tuvākajai nākotnei. Arī šobrīd mēs rūpīgi monitorējam situāciju nozarē un esam gatavi nepieciešamības gadījumā rīkoties, taču, kā jau iepriekš minēju, ir virkne faktoru un nianses, kur šobrīd vēl joprojām nav iespējams izvirzīt drošas prognozes, īpaši saistībā ar Covid-19 ietekmi uz pasaules ekonomiku. Tajā pašā laikā mēs turpināsim darbu pie vairākiem Rīgas ostas attīstībai un konkurētspējas stiprināšanai ļoti būtiskiem investīciju projektiem, tajā skaitā jauna autotransporta savienojuma izbūves uz Kundziņsalu (Tvaika ielas pārvads), kur darbi šobrīd jau aktīvi notiek, jo šajā projektā ir arī ES līdzfinansējums, kas attiecīgi nosaka savas saistības. Tāpat neapstāsies un tiks realizēti arī vairāki pilsētai un ostas apkaimju iedzīvotājiem nozīmīgi infrastruktūras projekti.
Runājot par attīstības programmu kopumā – iepriekš apstiprinātais virziens paliek nemainīgs, mēs turpināsim modernizēt sauszemes infrastruktūru, tajā skaitā iekšējos autoceļus un dzelzceļu, kā arī remontēsim un modernizēsim vēsturiskās piestātnes, kuras pienācis laiks atjaunot.
Tāpat turpināsim ostas procesu digitalizāciju. Ir plašs informācijas apjoms, ko osta ikdienā iegūst, apstrādā un uzkrāj, un, lai to padarītu pieejamu un ērti izmantojamu ostas klientiem, mēs pārstrādājam savu informācijas sistēmu. Otrs lielais bloks digitālajā jomā ir saistīts ar tā saukto ostas perimetra kontroli, kur iesaistīti dažādi kontroles dienesti, tajā skaitā muita, robežsardze, Pārtikas un veterinārais dienests, arī Ostas policija. Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz/no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 40% no visām ostā pārkrautajām kravām, tāpēc uzskatām, ka šajā virzienā ir ļoti daudz efektivizācijas iespēju, lai padarītu kravu plūsmas apstrādi daudz operatīvāku un pēc iespējas mazāk visas iesaistītās puses noslogotu ar dažādām «papīra lietām». Digitalizēta dokumentu aprite un loģistikas procesa automatizācija ļaus būtiski palielināt autotransporta apkalpošanas un kravas piegādes ātrumu, mazināt automašīnu dīkstāves, sastrēgumus pilsētā, traucējumus sabiedriskā transporta kustībā un ar to saistīto izplūdes gāzu emisiju, kā arī uzlabos kravu drošību un kontroles iespējas.
Pieminējāt kruīzus un pandēmijas ietekmi uz šā gada sezonu. Kā šo laiku izmantojat, lai sagatavotos nākamajai sezonai, nostiprinot Rīgas pozīcijas šajā segmentā?
Mēs turpinām uzturēt un virzīt šo tēmu, tajā pašā laikā skaidri apzinoties, ka tajā neesam vienīgie spēlētāji. Šo periodu izmantojam, lai izdarītu secinājumus, pārdomātu tālākās stratēģijas un visu iesaistīto pušu iespējas sekmēt kruīza kuģu piesaistīšanu Rīgas ostai. Katrā ziņā savu iespēju un kompetences robežās mēs noteikti mēģināsim stiprināt kruīza kompāniju interesi iekļaut Rīgas ostu savu kruīza kuģu maršrutos.
Runājot par prāmju segmentu, pandēmija savā ziņā ir radījusi arī jaunas iespējas, piemēram, uzņēmums Tallink šogad testa režīmā izmēģina vairākus jaunus, nebijušus kruīza maršrutus no Rīgas ostas – uz Sāremā, Klaipēdu, Mariehamnu. Kopš jūnija vidus ir uzsākta regulāra prāmju satiksme no Rīgas uz Helsinkiem, kas, manuprāt, nākotnē varētu kļūt arī par perspektīvu pastāvīgu maršrutu.
Savulaik arī esat paudis vēlmi attīstīt ostas teritorijā ražošanas jomu, kuras ražotā produkcija būtu paredzēta eksportam un tādējādi papildinātu ostas pārkraušanas apjomus. Kā sokas šajā virzienā?
Skaidrs, ka šādu ideju īstenošana nenotiek dažu mēnešu laikā. Un te būtiska nozīme ir arī tam, cik pievilcīga ir kopējā investīciju vide Latvijā, lai te attīstītu vienu vai otru ražotni. Šobrīd strādājam pie ostas brīvo teritoriju detalizēta piedāvājuma investoriem, kas paredz gan esošās infrastruktūras pieejamību, gan potenciālās šo teritoriju attīstības perspektīvas un virzienus.
Vienlaikus ir jāizvērtē normatīvajos aktos atrunātās brīvās ekonomiskās zonas statusa piemērošanas kārtība, jo, manuprāt, lai piesaistītu uzņēmēju interesi investēt tieši brīvostas teritorijā, procesam būtu jānotiek ātrāk, vienkāršāk un arī lētāk nekā jebkurā citā Rīgas vai Pierīgas teritorijā. Pretējā gadījumā nav daudz būtisku argumentu, kādēļ uzņēmējam radīt ražotni ostā.
Kādus pārkraušanas rezultātus prognozējat ostā šogad kopumā? Pusgads jau aizvadīts gan vīrusa, gan ekonomikas krīzes ēnā.
Patlaban prognozējam, ka šogad kopumā pārkrausim 26 miljonus tonnu kravu, kas būs par aptuveni 25% mazāk nekā pērn, bet lielā mērā šī prognoze ir balstīta, redzot, kādas tendences vērojamas ogļu sektorā. Par to arī liecina tendences pirmajā pusgadā. Es negribu būt pārāk optimistisks, tomēr kopumā tirgū ir arī daudz pozitīvu tendenču dažādos kravu segmentos. Ja tendence būs pozitīvāka, tad attiecīgi arī investīciju virzienā centīsimies izdarīt ko vairāk, ja ne, tad mazāk svarīgos projektus atliksim uz vēlāku laiku. Līdz ar to šis būs piesardzīgs gads, īpaši rūpīgi vērojot notikumus pasaulē un pastāvīgi atgādinot kravu īpašniekiem par Rīgas ostas priekšrocībām stabilu un drošu kravas plūsmu nodrošināšanā.