Lai nodrošinātu iespēju Saeimas vēlēšanās piedalīties tiem gandrīz 30 000 vēlētāju, kuriem oktobrī nebūs pases, Saeima jūlijā kā steidzamus sesiju starplaikā ārkārtas sēdēs varētu pieņemt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Tie paredz izsniegt balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuru vienīgais dokuments ir identifikācijas karte, personalizētās vēlētāju apliecības. Tās būs derīgas tikai vienu reizi 12. Saeimas vēlēšanās 4. oktobrī. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija trešdien atbalstīja šos grozījumus.
Kā īstermiņa risinājums rudenī gaidāmajās 12. Saeimas vēlēšanās ir piedāvāta vēlētāju apliecību izsniegšana balsstiesīgajiem pilsoņiem, kuriem nav pases, otrdien raksta laikraksts Diena.
Maija sākumā tikai personas apliecības jeb tā dēvētās eID kartes bija 24 063 vēlētājiem, un oktobrī, Saeimas vēlēšanu laikā, šo cilvēku skaits, kuriem būs tikai personas apliecība un nebūs pases, varētu pieaugt līdz aptuveni 28 000, šodien diskusijā Saeimā norādīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis.
Pilsoņi, kas paļāvās, ka vēlēšanās varēs nobalsot arī ar elektroniskajām identifikācijas kartēm (eID) un noformēja tās kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, tiks atbrīvoti no valsts nodevas par pases izsniegšanu, paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos par valsts nodevu par personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu.
Otrdien, 28.janvārī, robežsargi lidostā Rīga aizturēja vīrieti, kurš ceļoja ar svešu pasi. Pēc aizturēšanas noskaidrots, ka vīrietis arī atrodas policijas meklēšanā, portālu Diena.lv informēja Valsts robežsardzē.Veicot no Briseles ieceļojošo personu profilēšanu, robežsargi pārbaudīja dokumentus vīrietim, kurš radīja aizdomas par sveša dokumenta izmantošanu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) piedāvās bez maksas saņemt pasi apmēram 1020 elektroniskās identfikācijas kartes (eID) īpašniekiem, kuri šo dokumentu ieguvuši personu apliecinošu dokumentu noteikumu izstrādes pārejas posmā. Savukārt pārējiem eID īpašniekiem, kuru rīcībā nav pase, bija iespējams noskaidrot, ka tā ir vajadzīga dalībai vēlēšanās, tāpēc bez maksas netiks dota, portālam Diena.lv pastāstīja PMLP pārstāve Laura Laiva.
Parastas zādzības upura stāsts atklāj, cik bezspēcīgā situācijā var nonākt katrs, kam reiz nozagta pase. Zagtais dokuments krāpnieku rokās var pārvērsties par "ieroci", ar ko iespējams nodarīt ievērojamus zaudējumus. Sistēmanalītiķim Gintam Plivnam kāds 2009.gada vasaras rīts sākās nelāgi. Izdauzīts automašīnas loga stikls un nozagts maks - vairs nav ne tiesību, ne bankas kartes, ne pases.
Saeimas deputāti šodien noraidīja likumprojektu, kas noteiktu, ka Latvijas pilsonis, kuram vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kurš augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir tiesīgs mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
Partijas Par dzimto valodu līderis Vladimirs Lindermans vērsies ar iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, pieprasot, lai viņam izsniedz pasi, kurā būtu ierakstīts viņa dzimtais personvārds ar visu tēvavārdu un oriģinālformā latīņalfabētiskā transliterācijā bez galotnēm "s", trešdien raksta Vesti segodnja.
Lēmumam atjaunot iespēju pasē norādīt pases īpašnieka tautību it kā vajadzētu pielikt punktu kaismīgajām debatēm par šāda lēmumu nepieciešamību, tomēr ticamāk gan, ka diskusijas turpināsies. Jo viss, kas skar cilvēka piederības, pašidentifikācijas problēmu, ir pietiekoši lielam indivīdu skaitam būtiska tēma.