ASV pirmdien draudēja noteikt muitas tarifus līdz 100% Francijas precēm 2,4 miljardu ASV dolāru vērtībā, atbildot uz digitālo pakalpojumu nodokli, kuru ASV uzskata par diskriminējošu.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes laikā Ķīna un Francija parakstīja līgumus 15 miljardu dolāru vērtībā, trešdien preses konferencē paziņoja Ķīnas valdības amatpersona.
Iespēja, ka ASV un Eiropas Savienība (ES) varētu noteikt ievedmuitas pasažieru lidmašīnām, apdraud kopumā ļoti liberālo starptautisko aviācijas tehnikas un pakalpojumu tirgu.
Ķīnas valdība piektdien paziņoja, ka piemēros jaunus muitas tarifus ASV precēm 75 miljardu dolāru (67,6 miljardu eiro) apmērā, tādējādi Pekinai reaģējot uz Vašingtonas izziņoto tarifu pieaugumu. Ķīnas valdība norāda, ka muitas tarifi, kas spēkā stāsies 1. septembrī, variēs no 5% līdz 10% un skars 5078 ASV ražotas preces.
ASV prezidents Donalds Tramps un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sestdien vienojušies atsākt tirdzniecības sarunas. Vašingtona piekritusi nepiemērot jaunus tarifus Ķīnas precēm.
Ķīnas tehnoloģiju kompānijas Huawei dibinātājs Žeņs Dženfejs savu uzņēmumu pirmdien salīdzināja ar bojātu lidmašīnu un paziņoja, ka nākamo divu gadu laikā kompānijas ieņēmumi būs par 30 miljardiem ASV dolāru (26,6 miljardiem eiro) mazāki, nekā tika prognozēts iepriekš. Kompānija samazinās savu ražošanas jaudu, bet ASV rīcība uzņēmumu neapturēšot, Žeņs teica diskusijā Huawei galvenajā birojā Šeņdžeņā.
Japānas uzņēmums Tokyo Electron, kas ir viens no pasaulē lielākajiem pusvadītāju ražošanas aprīkojuma piegādātājiem, solidarizējies ar ASV un nesadarbosies ar ASV "melnajā sarakstā" iekļautajiem Ķīnas uzņēmumiem, noskaidrojusi ziņu aģentūra Reuters.
ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma Google lēmums saraut saites ar Ķīnas elektroierīču ražotāju Huawei varētu skart Latvijas iedzīvotājus, ja abas puses nespēs vienoties, taču šādā gadījumā tas attieksies uz nākotnē saražotajām iekārtām, ne tām, kas jau ir pieejamas tirgū, aģentūrai LETA atzina mobilo sakaru operatoru pārstāvji.
Visai ilgstošais riņķa dancis ap ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām šomēnes ir ieguvis reālus apveidus. ASV paziņojušas, ka noteiks 25% ievedmuitu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru (ap 179 miljardiem eiro) vērtībā, uz to pretējā puse atbildējusi ar to, ka no 1. jūnija noteiks muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu eiro vērtībā. Tas ļāvis izvirzīt hipotēzes par procesiem, kas draud ievirzīt globālās tirdzniecības apsīkumu. Turklāt arī pasaules ekonomiskā izaugsme ir sākusi piebremzēties. Šis norises neies secen arī Latvijai, kura pati ir plaši atvērta ārējiem tirgiem, turklāt mūsu valsts ekonomikā preču un pakalpojumu eksportam ir visai liela loma.
Pēc tam, kad saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumu amerikāņu kompānijām faktiski liegta sadarbība ar uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par risku nacionālajai drošībai, tostarp arī Ķīnas IT gigantu Huawei, par saišu saraušanu ar Ķīnas uzņēmumu paziņoja Google, kuras izstrādātā operētājsistēma Android darbina Huawei ražotās viedierīces. Nupat tapis zināms, ka Ķīnas uzņēmumam pamatīgas rūpes sagādās partneru zaudēšana ne tikai programmatūras sektorā - par sadarbības apturēšanu paziņojis arī Lielbritānijā bāzētais mikroshēmu izstrādātājs ARM, kura risinājumi un arhitektūra ir pamatā arī daudzu Huawei ierīču čipsetos.
Tirdzniecības karš starp pasaules divām lielākajām ekonomikām – ASV un Ķīnu – pieņemas spēkā. Ķīna otrdien paziņoja, ka palielinās ievedmuitu ASV ražotām precēm vairāku desmitu miljardu vērtībā. Tā bija Pekinas atbilde uz ASV lēmumu vairāk nekā divkāršot muitas tarifus importam no Ķīnas.