ASV interneta tehnoloģiju uzņēmuma Google lēmums saraut saites ar Ķīnas elektroierīču ražotāju Huawei varētu skart Latvijas iedzīvotājus, ja abas puses nespēs vienoties, taču šādā gadījumā tas attieksies uz nākotnē saražotajām iekārtām, ne tām, kas jau ir pieejamas tirgū, aģentūrai LETA atzina mobilo sakaru operatoru pārstāvji.
Visai ilgstošais riņķa dancis ap ASV un Ķīnas tirdzniecības attiecībām šomēnes ir ieguvis reālus apveidus. ASV paziņojušas, ka noteiks 25% ievedmuitu Ķīnas preču importam 200 miljardu ASV dolāru (ap 179 miljardiem eiro) vērtībā, uz to pretējā puse atbildējusi ar to, ka no 1. jūnija noteiks muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu eiro vērtībā. Tas ļāvis izvirzīt hipotēzes par procesiem, kas draud ievirzīt globālās tirdzniecības apsīkumu. Turklāt arī pasaules ekonomiskā izaugsme ir sākusi piebremzēties. Šis norises neies secen arī Latvijai, kura pati ir plaši atvērta ārējiem tirgiem, turklāt mūsu valsts ekonomikā preču un pakalpojumu eksportam ir visai liela loma.
Pēc tam, kad saskaņā ar ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumu amerikāņu kompānijām faktiski liegta sadarbība ar uzņēmumiem, kas tiek uzskatīti par risku nacionālajai drošībai, tostarp arī Ķīnas IT gigantu Huawei, par saišu saraušanu ar Ķīnas uzņēmumu paziņoja Google, kuras izstrādātā operētājsistēma Android darbina Huawei ražotās viedierīces. Nupat tapis zināms, ka Ķīnas uzņēmumam pamatīgas rūpes sagādās partneru zaudēšana ne tikai programmatūras sektorā - par sadarbības apturēšanu paziņojis arī Lielbritānijā bāzētais mikroshēmu izstrādātājs ARM, kura risinājumi un arhitektūra ir pamatā arī daudzu Huawei ierīču čipsetos.
Tirdzniecības karš starp pasaules divām lielākajām ekonomikām – ASV un Ķīnu – pieņemas spēkā. Ķīna otrdien paziņoja, ka palielinās ievedmuitu ASV ražotām precēm vairāku desmitu miljardu vērtībā. Tā bija Pekinas atbilde uz ASV lēmumu vairāk nekā divkāršot muitas tarifus importam no Ķīnas.
Ķīnas valdība pirmdien paziņoja, ka no 1. jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.
Ķīnas telekomunikāciju milzis Huawei noraidījis ASV varasiestāžu izvirzītās nopietnās apsūdzības uzņēmumam un tā finanšu vadītājai Menai Vaņdžuo, kuru decembrī aizturēja Kanādā. Huawei inkriminē krāpšanu, Irānai noteikto sankciju pārkāpšanu un tehnoloģiju zādzību. Uzņēmumam ASV izvirzītas kopumā 23 apsūdzības. Ķīnas valdība aizstāv Huawei un uzskata, ka amerikāņu vēršanās pret kompāniju ir "politiski motivēta".
Pēdējo gadu norises pasaules politikā vedina domāt par aizvien jaunu protekcionisma asnu uzzelšanu, liekot uzdot jautājumu par to, vai globālās tautsaimniecības veselība ir pietiekoša, lai stātos pretī jauniem pārbaudījumiem. Šo norišu aizmetnis lielā mērā ir saistīts ar iepriekšējo finanšu krīzi, kuras sekas zināmai iedzīvotāju daļai rada sajūtu par zemāku dzīves līmeni nekā pirms desmit vai 12 gadiem. Tomēr šīs labsajūtas aspekti nereti var būt saistīti ar tā dēvēto trekno gadu laikā notikušo dzīvošanu uz parāda. Tāpat neapmierinātība un norādes par vietējā tirgus aizsardzību lielā mērā ir saistītas ar globālās tautsaimniecības izmaiņām saistībā ar Ķīnas un citu Austrumāzijas valstu ekonomisko uznācienu, kas kopš gadsimtu mijas īpaši izteikti izpaudies ražošanas segmentā, daļai ražošanas no ASV un Eiropas pārceļoties uz lētāku izmaksu zemēm.
ASV prezidents Donalds Tramps intervijā biznesa medijam Bloomberg News neslēpa savu negatīvo attieksmi pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), norādot, ka "būtu gatavs panākt ASV izstāšanos no organizācijas, ja tā "nesaņemsies"."
Eiropas Savienība (ES) ir gatava atcelt muitas tarifus automašīnu importam no ASV, ceturtdien paziņoja bloka tirdzniecības komisāre Sesilija Malmstrēma.
