Ubagošana kā bizness ir parādība, ar kuru ir jācīnās un kuru jāierobežo, tomēr ubagi ir jāšķiro, uzskata Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa (SC).
Ubagošana kā sociāls fenomens ir pastāvējusi un visticamāk arī pastāvēs,
jo to ietekmē ne tikai valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās. Jebkuram ierobežojumam, tajā skaitā tādam, kas liedz atrasties kādā vietā - sēdēt pie baznīcas, stacijas laukumā, gājēju tuneļos - jābūt leģitīmam, nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā un samērīgam, portālu Diena.lv par ieceri Rīgā aizliegt ubagošanu informēja Tiesībsarga birojs.
Redzam, ka ubagošana Rīgā ir problēma, ko vajadzētu risināt, portālu Diena.lv informēja Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.
Rīgas pašvaldībā aktīvi apspriež, kā, neaizskarot cilvēktiesības, varētu ierobežot vai pat likvidēt ubagošanu. Apvienības Saskaņas centrs (SC) politiķi ietekmējušies no kaimiņu kolēģiem Lietuvā, piektdien vēstīja TV3 ziņu raidījums.
Veicot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem - ubagošanas vietu apsekošanu Vecrīgā un Rīgas centrā reizi nedēļā -, Rīgas patversmes mobilās brigādes darbinieki secinājuši, ka lielākā daļa ubagotāju šādu dzīvesveidu izvēlējušies paši un šo nodarbi uzskata par darbu, kurā labi nopelnīt, pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas sektora vadītāja Lita Brice.
Maijā par ubagošanu Rīgas pilsētā neviena persona nav administratīvi sodīta, portālu Diena.lv informēja Rīgas pašvaldības policijas preses sekretāre Inese Tīmane. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju iecietīgo attieksmi, jo pašvaldības policijai ir nepieciešama iedzīvotāja sūdzība, uz kuras pamata uzliek sodu.