"Tiesībsarga biroja rīcībā nav konkrēts grozījumu projekts, lai sniegtu precīzāku komentāru par ubagošanas ierobežojumu juridisko pamatotību, tādēļ birojs var sniegt komentāru tikai par pašvaldības nodomu. Ubagotāju skaits Rīgas ielās pēdējo gadu laikā ir nevis mazinājies, bet gluži pretēji pieaudzis, kas varētu liecināt par sociāli atstumto personu grupas skaitlisku pieaugumu. Ubagošana kā sociāls fenomens ir pastāvējusi un visticamāk arī pastāvēs, jo to ietekmē ne tikai valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās," norādīja biroja pārstāve Ruta Siliņa. Viņa atzina, ka no labas pārvaldības viedokļa pašvaldībai ir tiesības un pienākums lemt par jautājumiem, kas skar ubagošanas problēmu, bet līdzeklis, kādā tas tiek atrisināts, var būt atšķirīgs.
"Ja pašvaldība vēlētos ubagošanas problēmu atrisināt, ieviešot kārtību, kad tiek aizliegts personām ubagot, ja tās atrodas redzamā alkohola reibumā vai cieņu aizkarošā izskatā, tad jāteic, ka jau šobrīd kārtības sargiem ir likumīgs pamats aizturēt personas publiskās vietās, kas atrodas alkohola reibuma stāvoklī vai cieņu aizskarošā izskatā. Aizlieguma noteikšanai ubagot uz ietves vai uz gājēju tuneļu kāpnēm saskatām būtiskus šķēršļus, jo personas atrašanās publiskā vietā, ja tā neuzmācas garāmgājējiem ar naudas piešķīruma lūgumiem, nav sabiedrisko kārtību un drošību traucējoša," sacīja R.Siliņa.
Tiesībsarga biroja pārstāve atzina - ja personām, kuras ubago, turpmāk būtu jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un Rīgas Pašvaldības policijas sodītu minētās personas, tad ar naudas sodiem tas neatrisinātu ubagošanas problēmu, jo "reāli šādas atstumtās personas nav ne spējīgas izņemt personu apliecinošo dokumentu, ne samaksāt sodu, tādēļ faktiski tiks patērēta administratīvā kapacitāte un līdzekļi, bez efektīva rezultāta".