Dividenžu pievilcība nezūd arī lielas inflācijas laikā
Kļūšana par akcionāru ar uzviju var atmaksāties ja ne šajā gadā, tad nākamajos gados.
Uzņēmēja Diena
Klimata pārmaiņu ēnā
KARSTS! Šķiet, šovasar šis ir visbiežāk dzirdētais vārds, lai kur un kādā kompānijā mēs atrastos. Latvija ir pārdzīvojusi kārtējos augstāko temperatūru rekordus, kas mijās ar ilgstošām lietavām. Tie ir pārdzīvojumu pilni brīži mūsu lauksaimniecības nozarei, kas nodrošina pārtikas produktus visai sabiedrībai.
Atrodas visai augstā punktā
Stiprāks dolārs veicina izejvielu sadārdzināšanos.
Panikai vēl nav pamata
Apstrādes rūpniecības apgrozījums šā gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, pieaudzis par 11,9%, bet, salīdzinot ar 2022. gada maiju, samazinājies par 5,2%, rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pelnīt ar tehnoloģijām un piena produktiem
Ukrainā notiekošais karš nav apturējis ienesīgu investīciju esamību Baltijā.
Var atstāt mantojumā
Līdz 2021. gada beigām pensiju otrajā līmenī bija uzkrāti seši miljardi eiro, kas ir par 18% vairāk nekā 2020. gada beigās. Pieaugumu izskaidro nevis pensijas krājēju skaita pieaugums (tas pērn saruka), bet gan iemaksu apjoma kāpums un labāks vidējais ienesīgums, ekonomikai atkopjoties pēc Covid-19 uzliesmojumiem.
Uzņēmumi – valsts asinsrite!
Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus. Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.
Iesaka izvērtēt variantus
Elektroenerģijas fiksētās cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā kopumā veido 60%. Mainīgas cenas līgumu izvēlējušies 16% mājsaimniecību, bet universālo pakalpojumu – 24%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) šā gada pirmā ceturkšņa dati.
Mainās paradumi pārtikas iegādē
Vairāk pērk gan svaigus produktus, gan dažādus konservus. Liela nozīme ir atlaidēm.
Mērķiem jābūt ambicioziem
Mūsdienu pasaulē valstis meklē savu atšķirīgo un īpašo lietu, ar ko varētu izcelties un kas varētu būt investoru piesaistes instruments, kā arī ekonomikas virzītājspēks. Piemēram, Šveici mēs pazīstam kā finanšu centru, bet Vācija ir ražošanas lielvalsts. Latvijai ir iespēja būt par vietu, kurā rodas un pulcējas talanti – labumu un vērtību radītāji.
Starp strauji augošām izmaksām un jaunām iespējām
Uzņēmuma Mežroze projektu vadītājs Romāns Dreimanis intervijā Mārtiņam Apinim.
Cenu kāpumam mēdz sekot kritums
Ļoti augstas inflācijas laikā atliktā nauda var solīt pievilcīgu atdevi nākotnē.