Šāgada 11. aprīlī Satversmes tiesa atzina, ka likumdevējs, no 2028. gada aizliedzot kažokādu ražošanu, Latvijas Satversmi nav pārkāpis.
Ieskats nozares vēsturē
Kažokzvēru audzēšana ir viena no senākajām netradicionālajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā. Līdz pat XIX gadsimta beigām vietējo kažokādu ieguve bija saistīta galvenokārt ar medībām. Palielinoties iedzīvotāju skaitam un samazinoties mežu platībām, medījamo kažokzvēru ieguve samazinājās. Tas sekmēja kažokzvēru audzēšanas attīstību. Vācijā sāka audzēt caunas, bet Zviedrijā – lapsas.
Latviešu konversācijas vārdnīcā (IX sējums. Rīga: A. Gulbja apgādība, 1933, 16415. sleja) ir minēts, ka XIX gadsimta vidū Vidzemes guberņā, mūsdienu Igaunijas teritorijā, tika aizsākta sudrablapsu audzēšana. Pirms Pirmā pasaules kara sudrablapsas sāka audzēt arī Cēsu apkārtnē, bet ūdrus – audzētavā pie Ogres.
Pēc Latvijas neatkarības proklamēšanas, 1925. gadā, tika izveidota pirmā sudrablapsu audzētava. 1932. gadā Latvijas ražojumu izstādē Rīgā tika demonstrēta vietējo kažokzvēru audzētavu produkcija: sudrablapsas, caunas un purva bebri (nutrijas). 1931. gadā Latvijā darbojās jau 23 nelielas zvēraudzētavas. Tomēr līdz Otrā pasaules kara beigām Latvijas kažokzvēru audzēšanas saimnieciskā nozīme nebija liela.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00