Turpinot risināt cilvēkresursu piesaistes jautājumu veselības aprūpes jomā, Latvijā plānots atvieglot prasības, lai diasporas mediķi, kuri vēlas pārcelties uz Latviju, varētu vienkāršākā kārtībā turpināt savu profesionālo darbību Latvijā.
Lai gan Covid-19 pandēmijas attīstība šobrīd Latvijā, šķiet, ir nedaudz piebremzēta dažādu ierobežojumu un īstenoto piesardzības pasākumu rezultātā, tomēr ar infekciju sasirgušo cilvēku skaits turpina palielināties, turklāt jau trīs inficētos cilvēkus ar smagu slimības gaitu nācies pieslēgt pie plaušu mākslīgās ventilācijas aparāta.
Lai pasargātu pacientus un mediķus no iespējamas inficēšanās ar jauno koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, veselības ministre Ilzes Viņķele (AP) izdevusi rīkojumu līdz ārkārtējās situācijas beigām daļēji ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs, informēja Veselības ministrijā (VM).
Pastāv augsts risks, ka jaunā koronavīrusa epidēmijas dēļ Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmas tiks pārslogotas, ceturtdien atzinis Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centrs (ECDC).
Valsts kontroles starpziņojumā paustais par Veselības ministrijas (VM) nespēju veicināt ģimenes ārstu lomas stiprināšanos neatbilst patiesībai, jo pēdējo trīs gadu laikā primārās veselības aprūpes rādītāji ir tikai uzlabojušies vai arī saglabājušies nemainīgā līmenī, turklāt atsevišķu pasākumu rezultāti ir sagaidāmi ilgākā laika periodā, aģentūrai LETA pavēstīja ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.
Divu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība, teikts VK starpziņojumā.
Turpinoties darbam pie slimnīcu tīkla sakārtošanas, universitātes slimnīcu loma tiek izcelta jo īpaši. Latvijā tādas ir trīs – Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS) un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS). Šobrīd pieaugušajiem visplašāko veselības aprūpes pakalpojumu klāstu iespējams saņemt tieši pēdējās divās. Pietiekami bieži šo slimnīcu uzņemšanas tiek izmantotas, lai saņemtu nepieejamos ambulatoros pakalpojumus, lai arī palīdzību pacienti būtu varējuši meklēt pie ģimenes ārsta.
Māsu trūkums Latvijā ir dramatisks, tāpēc visa Latvijas sabiedrība no atbildīgajām amatpersonām gaida pārdomātus un efektīvus priekšlikumus, kā uzlabot situāciju veselības aprūpes jomā, uzrunājot klātesošos akcijas Meklējam sirdsmāsiņu noslēguma pasākumā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.
Veselības ministrija (VM) ir nodevusi sabiedriskajai apspriešanai priekšlikumus solidāras līdzdalības nodrošināšanai veselības aprūpē. Proti, kopš 2018. gada strādājošajiem tradicionālajā nodokļu režīmā par vienu procentpunktu ir pieaugušas sociālās iemaksas, sasniedzot 39,05%, un minētais viens procents tiek novirzīts veselības aprūpei. Savukārt citos nodokļu režīmos strādājošajiem likme nepieauga, un viņi veselības aprūpes finansēšanā vienlīdzīgā mērā nepiedalās.
Veselības aprūpes pakalpojumu tarifu pārskatīšana ir ļoti apjomīgs process, un nepieciešamās kapacitātes nav ne tikai Nacionālajam veselības dienestam (NVD), bet arī pašām ārstniecības iestādēm, kuras ir tarifu pārskatīšanas iniciatores. Šā gada nogalē tika nolemts no 2020. gada par 10% paaugstināt zemākās mēnešalgas likmi ārstniecības personām, tāpēc NVD veica apjomīgu darbu, pārskatot veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas veidu tarifus, kā arī pētot paredzēto izmaiņu finansiālo ietekmi. Patlaban dienests turpina darbu, lai pēc iespējas vairāk veicinātu tarifu sistēmas caurskatāmību, lai tā kļūtu efektīvāka un uz klientu orientēta.
Lai gan ārstu trūkuma ziņā Latvija tikai nedaudz atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā, medmāsu daudzums Latvijā ir uz pusi mazāks nekā vidēji ES valstīs, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) State of Health in the EU pētījums.
