Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), konferences laikā virkne starptautiski atzītu ekspertu kopā ar Latvijas speciālistiem dalījās pieredzē un problēmu risinājumos par dažādiem jautājumiem veselības aprūpes jomā, akcentējot cilvēka un cilvēcības lomu veselības aprūpē.
Abu Meri atgādināja, ka katrs pacients ir stāsts un katrs kolēģis ir svarīga daļa no šī stāsta - un ir iespēja radīt pozitīvu ietekmi uz pacientu un kolēģu pieredzi.
"Neviens cits nevarēs uzlabot pacientu un personāla pieredzi tik labi kā mēs paši, nozares profesionāļi. Lai efektīvi pilnveidotu veselības pakalpojumu kvalitāti, svarīgi spēt novērtēt to, cik pacientorientēta ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana visā veselības aprūpes sistēmā, kādus indikatorus, kritērijus varam mērīt, lai identificētu kļūdas un nepilnības," uzsvēra ministrs.
Viņš piebilda, ka kļūdu analīze un mācīšanās no tām ļauj izvairīties no to atkārtošanās nākotnē. Katrs no speciālistiem ir arī pacients, tādēļ būtiski sadarboties visiem - veselības iestādēm, organizācijām, pacientiem un sabiedrībai kopumā, izveidojot drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, lai varētu dzīvot ilgāk un veselīgāk, uzsvēra Abu Meri.
Konferencē veselības nozari dažādās prezentācijās, ziņojumos un pieredzes stāstos aplūkoja no dažādiem skatu punktiem, lai labāk izprastu ikviena cilvēka - gan pacienta, gan veselības aprūpes darbinieka - sajūtas, saskaroties ar veselības nozari Latvijā, kā arī tika izanalizēts, cik ļoti veselības nozare prot paskatīties uz ikviena cilvēka milzīgo vērtību.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem pacientu drošības notikumi ir starp 10 biežākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem visā pasaulē. Tam ir arī iemesli, proti, mūsdienu medicīna var izglābt vairāk pacientu ar iepriekš neārstējamām slimībām, taču pieaugošā sarežģītība rada izaicinājumus profesionāļu komandas darbam, precīzai informācijas apritei, nepārtrauktai kompetenču attīstībai, piemērotam ierīču, vides, pakalpojumu un procedūru dizainam, personāla un citu resursu izmantošanai, organizācijas spējai "uzķert" jaunus riskus un mācīties no neveiksmēm, tai skaitā mainot ieradumus uz drošākiem, savā lekcijā par "Pacientu drošības kultūra Globālā pacientu drošības rīcības plāna 2021-2030 ietvarā," norādīja profesore Evija Andžāne.
Viņa norādīja, ka lai arī jau ir panākts liels progress, piemēram, pieņemot PVO "Globālo pacientu drošības rīcības plānu 2021-2030" un organizējot Pasaules ministru samitus pacientu drošībā, joprojām ir svarīgi turpināt globālos centienus, jo ievērojama daļa no pacientu drošības incidentiem ir novēršami.
Berila institūta prezidents Džeisons Vulfs konferences laikā uzsvēra, ka veselības aprūpes centrā visā pasaulē galvenā ideja ir cilvēcība un rūpes par cilvēkiem.
"Lai gan mēs izprotam cilvēcības būtisko nozīmi veselības aprūpē, kur cilvēki nonāk visneaizsargātākās situācijās, ir svarīgi, lai mēs nenovērtētu par zemu to, cik svarīgi ir turpināt mācīties vienam no otra, lai uzlabotu situāciju. Sanākot kopā, lai dalītos, mācītos un ieviestu jauninājumus, mēs nodrošinām nedalītu uzmanību šiem veselības aprūpes pakalpojumiem," viņš sacīja.
Darbs konferencē tika organizēts vairākās sesijās: "Cilvēku pieredze veselības aprūpē", "Veselības aprūpes darbinieku pieredze", "Pacientu drošības kultūra", "Datos balstīta veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošana". Kā arī tika skatīti jautājumi par cilvēkpieredzes uzlabošanu, pacientu pieredzes mērījumiem slimnīcās, psihoemocionālo atbalstu darbiniekiem, pacientu drošības kultūru.
Konferences laikā tika demonstrēti vairāku Latvijas slimnīcu pozitīvās pieredzes videostāsti. Būtisks akcents bija konferences diskusijas daļa, kurā piedalījās vairāki līdzšinējie veselības ministri, kas dalījās ar savu redzējumu par nozīmīgākajiem soļiem ilgtspējai un attīstībai veselības aprūpē vairākos diskusiju blokos: Par veselības aprūpes sistēmas pārvaldību, tai skaitā reformām un to ietekmi; par veselības aprūpes finansējumu; par cilvēkresursiem veselības aprūpē un nākotnes perspektīvām nozarē.