Veselības inspekcijas (VI) direktores amata pienākumus no nākamā gada 3.janvāra pildīs Antra Valdmane, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Līdzīgi kā romāna “Pēdējais mohikānis” tā galvenais varonis paliek pēdējais no savas cilts, tā mūsdienu Latvijā aptiekas piespiedu kārtā kļūst par pēdējo vēl nesabrukušo pīlāru, uz kura balstīsies mūsu valsts veselības aprūpes sistēma. Gada laikā veselības ministrija ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu. Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas tikai pieaugs. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida Veselības ministrijas (VM) virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā.
Par spīti tam, ka publiskajā telpā veselības ministrs Hosams Abu Meri apgalvo, ka līdz šā gada beigām Latvijā iecerēts organizēt pirmo zāļu rezervju iepirkumu, joprojām jautājums par visaptverošo zāļu valsts rezervju izveidi, kas aptvertu arī hroniskos pacientus, ir iestrēdzis Veselības ministrijā (VM) un progress ir nepiedodami lēns. Tādēļ Latvijas zāļu ražotāju asociācija (LZR) oficiālā vēstulē aicina VM skaidrot nākamos valsts zāļu rezervju fonda izveides soļus, termiņus un kopējo darbības mehānismu, nodrošinot medikamentu pieejamību visiem pacientiem ārkārtas situācijās un starptautisko piegāžu ķēžu pārrāvumu gadījumos, nevis tikai slimnīcām, kur rezervēm ir jābūt nodrošinātām jau kopš 2020.gada.
Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās. Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm. Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.
Pašlaik Latvijā aptuveni 30% ar HIV inficētie pacienti nav informēti par savu savu slimību, un tikai puse iesaistās ārstēšanā, informēja Veselības ministrijā (VM).
Būs jādomā, kā rast lielāku finansējumu veselības nozarei, trešdien Rīgas pilī pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
2023.gadā maksimālā vienam pacientam kompensējamām zālēm izlietotā summa bija 654 144 eiro, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) publiskotais pārskats par gada laikā veselības aprūpei izlietoto finansējumu.
Latvijā būtu nepieciešams stingrāk ierobežot par vakcināciju izplatīto dezinformāciju, šodien preses konferencē pēc Imunizācijas valsts padomes sēdes pauda veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).
Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides. Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.
Veselības ministrija (VM) radusi kopējo izmaksu samazinājuma iespēju 2025.gada budžetam 3,15 miljonu eiro apmērā primāri uz darba komandējumu, saimniecības preču un uzturēšanas izmaksu rēķina, liecina VM iesniegtā informācija Finanšu ministrijai (FM).
Papildu finansējums pakalpojumu apmaksai ārstniecības iestādēm šogad nav plānots, tāpēc tām jāsniedz pakalpojumi atbilstoši reālajām iespējām un līgumā noteiktajam valsts finansējumam, medijiem atzina Veselības ministrijas (VM) un Nacionālajā veselības dienesta (NVD) pārstāvji.