Latvijā aizvien ir pārāk daudz birokrātijas un pārcentīgu ierēdņu - tas būtu jālabo, ekspresintervijā Romānam Meļņikam izteicies ekspolitiķis Māris Gailis.
Kad tumsas adepts Mefistofelis ņēmās ar Fausta kārdināšanu, viņi
cita vidū esot ieradušies kādā paplukušā karaļa galmā, kurš tajā
brīdī paātrināti ripojis pretī bankrotam, - zaldātiem nauda neesot
maksāta, bruņinieki kurnējuši, galma dāmas niķojušās, augļotāji
nelikuši miera ne dienu ne nakt'.
Turpinot aplūkot partiju priekšvēlēšanu programmas, šoreiz
pievērsīsimies Vienotībai. Partijām, kas vēlēšanu
priekšvakarā ir pie varas, a priori ir grūtāk formulēt
savu piedāvājumu, jo deklarēto viegli salīdzināt ar reāli īstenoto
politiku - ikvienam solījumam likt pretī īdzīgu - «kas jums
traucēja to izdarīt līdz šim?». Iespējams, šī iemesla dēļ nacionālā
līmeņa valdošās partijas 4000 zīmju programma neaizraujas ar
nofiksētiem sasniedzamā rādītājiem. No šī viedokļa noderīgāk būtu
pat atzīmēt nevis to, kas ir, bet to, kā nav šajā programmā.
Grūti nosodīt tos, kuri vingrinās asprātībās, komentējot tukšo
krēslu vairošanos pie valdības galda (Circene, nu Broka). Vieniem
tas ir kārtējais pierādījums tam, ka Straujumas valdība ir švaka,
citi akcentu liks uz to, ka, ministrēm demisionējot, debesis nav
nogruvušas pār zemi, kas rada neglaimojošus secinājumus par
ministru jēgu utt.
Priekšvēlēšanu laiks Latvijas politisko vidi procesu vērotājiem
padarījis jautru. Pēc izmisīgiem un dažbrīd komiskiem mēģinājumiem
rast bijušās veselības ministres Ingrīdas Circenes pēcteci amatā ir
rasts īpatns starprisinājums - veselības ministra neesamības dēļ
lauciņu pieskatīšot darba grupas vadītāja.
Partijas, kas pretendē uz iekļūšanu jaunajā Saeimā, sākušas nest
uz Centrālo Vēlēšanu komisiju (CVK) savu kandidātu sarakstus un
4000 zīmju programmas, kas - lai cik skeptiski mēs pret šiem
sacerējumiem izturamies - ir aplūkošanas vērtas kaut tādēļ, lai
veicinātu kandidātu debašu saturīgumu. Un to arī darīsim.
Visbiežākie valdības lēmumi ir par turpmākajiem soļiem. Ir puslīdz skaidrs, ko minētie soļi dos pie karalienes Laimdotas galda sēdošajiem. Miglaināka ir sapratne, ko šie jau apnikušie "turpmākie soļi" dos ārpusē esošiem un kādā virzienā un cik ilgi soļi soļos.Nupat aizvakar atkal bija jautājums par turpmākajiem soļiem.
Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča lēmums aizliegt trim
Krievijā plaši populāriem skatuves māksliniekiem ieceļot Latvijā
sociālajos tīklos jau novērtēts kā Oskara ceremonijas cienīgs PR
izgājiens - vispirms televīzijā izziņo, ka ir sagatavots
«izredzēto» saraksts, tad piesaka uzvārdu atklāšanu tuvākajās
stundās, un, kad nu visi nepacietībā nocietušies, ministrija ver
vaļā to "aploksni" un izziņo.
Nedēļas iesākumā ierasti pārlūkojot valsts pārvaldes interneta
vietnes, iezīmējās dažas tēmas, par kurām labi būtu - jo īpaši
priekšvēlēšanu gaisotnē, kad politiķi, šķiet, nav skubināmi
izteikties, - uzzināt partiju viedokli.
Daudzus stratēģiskus un nozīmīgus iepirkumus Latvijā pavada aizdomu ēna. Bieži aizdomas saistītas ar iespējamo korupciju, kas vairākos lielos iepirkumos apstiprinājusies vietējās vai starptautiskās izmeklēšanās. Tomēr šodien nākušas klāt bažas par to, no kuras valsts un kādai varai uzticīgs ir iepirkumu konkursu uzvarētājs. Satraukumu rada tas, ka mēs ar savu naudu atbalstām uzņēmumus, kas pietuvināti Kremļa nedemokrātiskajam režīmam - tādējādi pašiem netieši finansējot mums naidīgu varu, tās melīgo propagandu un bruņošanos.
Klasiķis (Krišjānis Valdemārs) jau XIX gadsimtā zināja teikt: "Latviešiem vajag vispirms trīs lietu: naudas, naudas un atkal
naudas." Jo ar naudu var atrisināt teju visas problēmas. Tāds
iespaids arī rodas, iepazīstoties ar valdības darba kārtībā
nonākušo Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018. gadam īstenošanas
plānu 2014.-2016. gadam. Dodiet tik naudu, un gan nacionālā
identitāte sakuplos, gan pilsoniskā sabiedrība plauks un zels.
Pērn 21. novembrī Zolitūdē gaišā dienas laikā sagruva lielveikals, nogalinot 54 cilvēkus un uz pāris nedēļām teju paralizējot visu Latviju. Šoks, naids, neizpratne. Emocionālas TV tiešraides no glābšanas darbiem, varoņstāsti, tostarp traģiski. Latvijā izsludinātas triju dienu sēras un paustas stingras apņemšanās rast iemeslus un vainīgos.