Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Anna Strapcāne

Latvijā jauno speciālistu apmācības vairāk orientētas uz nodarbībām reālā vidē, Nīderlandē - simulatoriem

Agresīva pūļa savaldīšana, rīcība aviokatastrofas gadījumā, kuģu vadība - tie ir tikai daži no scenārijiem, ko regulāri ar simulatora palīdzību izspēlē Nīderlandes glābšanas dienesti, policija un citi, kuri simulatorus izmanto mācību procesā. Šādā veidā daļēji tiek aizvietotas praktiskās mācības. Tikmēr Latvijā jauno speciālistu apmācības vairāk orientētas uz nodarbībām reālā vidē, norādot, ka līdzekļu jaunākajām tehnoloģijām nepietiek, otrdien raksta laikraksts Diena. 

Simulatori mācībās Nīderlandē aizstāj reālo vidi

Agresīva pūļa savaldīšana, rīcība aviokatastrofas gadījumā, kuģu vadība - tie ir tikai daži no scenārijiem, ko regulāri ar simulatora palīdzību izspēlē Nīderlandes glābšanas dienesti, policija un citi, kuri simulatorus izmanto mācību procesā. Šādā veidā daļēji tiek aizvietotas praktiskās mācības. Tikmēr Latvijā jauno speciālistu apmācības vairāk orientētas uz nodarbībām reālā vidē, norādot, ka līdzekļu jaunākajām tehnoloģijām nepietiek.

Lielajā talka šogad atgādinās - tīra jūra sākas vannasistabā(1)

Tīra Baltijas jūra sākas tavā vannasistabā – ar šādu saukli 1453 oficiāli pieteiktajās talkošanas vietās sestdien, 26. aprīlī, norisināsies Lielā Talka. Ņemot vērā lielo talkošanas vietu skaitu un gaidāmos labos laikapstākļus, pasākumu organizatori cer sasniegt jaunu rekordu. Savukārt līdz 2018. gadam, kad oficiāli tiks pārtraukts organizēt Vislatvijas talku, jāsasniedz izvirzītais mēkis - Latvija kā tīrākā un sakoptākā vieta pasaulē.

Nīderlande pretēji Latvijai arhitektūrā eksperimentē(28)

Kamēr Latvijā uz ambicioziem būvniecības projektiem pēc Zolitūdes traģēdijas, iespējams, skatīsies ar lielām šaubām un nelielu baiļu sajūtu, Nīderlandē moderna un izaicinoša arhitektūra nav retums. Varbūt tieši tāpēc šī valsts arhitektūras ziņā izceļas uz pārējās Eiropas fona. Savukārt Latvijā trūkst vairāku priekšnosacījumu, lai sasniegtu citu valstu līmeni - attīstību kavē gan finanšu līdzekļu un valsts pasūtījumu trūkums, gan negatīvā sabiedrības attieksme pret jaunām idejām.

Ar arhitektūru soli priekšā Eiropai

Kamēr Latvijā uz ambicioziem būvniecības projektiem pēc Zolitūdes traģēdijas, iespējams, skatīsies ar lielām šaubām un nelielu baiļu sajūtu, Nīderlandē moderna un izaicinoša arhitektūra nav retums. Varbūt tieši tāpēc šī valsts arhitektūras ziņā izceļas uz pārējās Eiropas fona. Savukārt Latvijā trūkst vairāku priekšnosacījumu, lai sasniegtu citu valstu līmeni - attīstību kavē gan finanšu līdzekļu un valsts pasūtījumu trūkums, gan negatīvā sabiedrības attieksme pret jaunām idejām.

Skolēnus uz profesionālajām skolām nelaiž(11)

Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs - šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams. Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas savus skolēnus laist prom uz citām skolām, trešdien raksta laikraksts Diena. 

Nelaiž uz profesionālajām skolām

Puse skolēnu profesionālajās skolās un puse vispārējās izglītības iestādēs - šāds ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mērķis. Tomēr patlaban situācija neliecina par to, ka tas būs viegli sasniedzams. Esošās konkurences dēļ ir pat gadījumi, kad profesionālajām vidusskolām neļauj nākt pie 9. klašu skolēniem, lai stāstītu par izglītības iespējām. Arī pašas skolas nenoliedz, ka nevēlas savus skolēnus laist prom uz citām skolām.

Izdevniecības mācību līdzekļu saturu digitalizē, ministriju negaidot(11)

Tieši pirms gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija apņēmības pilna īstenot jau Roberta Ķīļa laikā iesākto - strādāt pie mācību līdzekļu digitalizācijas. Mērķis bija vienoties ar izdevniecībām par konkrētu digitalizācijas mehānismu un vairāku gadu rīcības plānu. Tomēr plāns nav realizējies darbos. Lai gan ministrija norāda uz pāris izdarītām lietām, tomēr solītais mehānisms nav tapis. Tikmēr pašas izdevniecības ministrijas iniciatīvu nemaz vairs negaida - saturu digitalizē neatkarīgi no tā, vai ministrijai ir izstrādāts savs redzējums vai nav, otrdien raksta laikraksts Diena. 

Digitalizē, ministriju negaidot

Tieši pirms gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija apņēmības pilna īstenot jau Roberta Ķīļa laikā iesākto - strādāt pie mācību līdzekļu digitalizācijas. Mērķis bija vienoties ar izdevniecībām par konkrētu digitalizācijas mehānismu un vairāku gadu rīcības plānu. Tomēr plāns nav realizējies darbos. Lai gan ministrija norāda uz pāris izdarītām lietām, tomēr solītais mehānisms nav tapis. Tikmēr pašas izdevniecības ministrijas iniciatīvu nemaz vairs negaida - saturu digitalizē neatkarīgi no tā, vai ministrijai ir izstrādāts savs redzējums vai nav.

Valstiskā līmenī sekos līdzi absolventu darba gaitām(12)

Profesija, kurā strādā augstskolas absolvents, un aptuvens ienākumu līmenis būs tie dati, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno iegūt, izveidojot absolventu darba gaitu uzskaites sistēmu. Mērķis - sniegt topošajiem studentiem noderīgu informāciju, kā arī izmantot iegūtos datus, lai, piemēram, lemtu par budžeta vietu sadalījumu. Ministrija jau ir ķērusies pie darba, tomēr pati izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) apšauba šāda reģistra nepieciešamību.