Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Anna Strapcāne

Pustukši soli arī arodskolās

Tāpat kā citās izglītības iestādēs, arī profesionālajās skolās šogad ir grūtības ar audzēkņu skaitu - interese par mācību programmām ir mazāka nekā pērn, tāpēc daļu programmu pat var nākties slēgt. Liela ietekme šajā gadījumā ir demogrāfiskajai situācijai visā valstī, tomēr savu artavu tajā dod arī vispārējās izglītības iestādes, mēģinot noturēt vidusskolās savus skolēnus. Tikmēr atbildīgā ministrija kā vienu no risinājumiem redz darba vidē balstītas mācības. Šis modelis daļā profesionālo vidusskolu tiks īstenots jau otro gadu, palielinoties gan iesaistīto skolu, gan uzņēmumu skaitam.

RD nepilda solījumu ierobežot bīstamās izklaides uz Salu tilta(35)

Salu tilta izmantošana par tramplīnu, lai lēktu ūdenī, vairs nav nekas jauns. To var novērot katru vasaru, kad gaisa temperatūra pārgalvjus vilina ūdenī. Arī solījumu izskanējis daudz - uzlikt aizlieguma zīmes, vairāk patrulēt un uzmanīt situāciju -, tomēr pagājušajā nedēļā atkal kāds jaunietis zaudējis dzīvību, no salu tilta ielecot ūdenī.

Traģiskās izklaides turpinās

Salu tilta izmantošana par tramplīnu, lai lēktu ūdenī, vairs nav nekas jauns. To var novērot katru vasaru, kad gaisa temperatūra pārgalvjus vilina ūdenī. Arī solījumu izskanējis daudz - uzlikt aizlieguma zīmes, vairāk patrulēt un uzmanīt situāciju -, tomēr pagājušajā nedēļā atkal kāds jaunietis zaudējis dzīvību, no salu tilta ielecot ūdenī. Viņam bijis tikai 18 gadu, un, iespējams, pārgalvība bija iemesls, kāpēc izklaides pie ūdens beigušās tik traģiski. Traumas, lecot no tilta, piektdien guvis arī 12 gadu vecs zēns. Tomēr pat šādi notikumi, šķiet, nav pietiekams iemesls, lai aktīvi rīkotos.

Latvija sadarbību šoreiz nemeklē

Tieši prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē ir tas brīdis, kad prezidējošā valsts plašākā - ES - mērogā var izgaismot savas samilzušās problēmas. Tas attiecas arī uz veselības nozari. Šādu iespēju 2013. gadā izmantoja Lietuva. Sadarbībā ar Eiropas Aknu pacientu asociāciju (ELPA) Lietuvā lielāka uzmanība tika pievērsta arī C hepatīta pacientu problēmām un ārstēšanai.

Ar kredītu dzēšanu studentiem grib veicināt dzimstību(44)

Ar kredītu dzēšanu veicinās demogrāfisko situāciju - tā varētu teikt par priekšlikumiem, ko izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) kopā ar Latvijas Studentu apvienību (LSA) plāno virzīt valdībai apstiprināšanai jaunajām politikas iniciatīvām, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Ar kredītu dzēšanu studentiem grib veicināt dzimstību

Ar kredītu dzēšanu veicinās demogrāfisko situāciju - tā varētu teikt par priekšlikumiem, ko izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) kopā ar Latvijas Studentu apvienību (LSA) plāno virzīt valdībai apstiprināšanai jaunajām politikas iniciatīvām. Tomēr, lai gan tas, iespējams, būtu labs atslogs jaunajiem vecākiem, kuriem ir studiju vai studējošā kredīts, tomēr šis priekšlikums pagaidām nav guvis atbalstu no Finanšu ministrijas un valdības vadītājas.

Kopā apkopt veselības nozari(24)

Jauna veselības ministra kandidātu meklēšana vairs nav aktuāla, tagad svarīgi ir izveidot darba grupu, kas sagatavotu redzējumu, kā turpmāk ministrijai strādāt. Jauns veselības ministra amata kandidāts varētu parādīties vien ap Saeimas vēlēšanu laiku. Citāds redzējums gan ir Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš uzskata, ka ministrs ir vajadzīgs tagad un tūlīt.

Kopā apkopt veselības nozari

Jauna veselības ministra kandidātu meklēšana vairs nav aktuāla, tagad svarīgi ir izveidot darba grupu, kas sagatavotu redzējumu, kā turpmāk ministrijai strādāt. Jauns veselības ministra amata kandidāts varētu parādīties vien ap Saeimas vēlēšanu laiku. Citāds redzējums gan ir Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, kurš uzskata, ka ministrs ir vajadzīgs tagad un tūlīt. Savukārt, kamēr notiek diskusijas par darba grupas nepieciešamību, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) jau ir uzrunājusi savu partijas biedreni Ilzi Viņķeli (Vienotība) kļūt par darba grupas vadītāju.

Atlaides, lai atvieglotu dzīvi

Vakar uz Rīgu četru bērnu mamma Ieva Grāvīte bija atbraukusi ar savām divām meitiņām Annu un Madaru. Abi puikas palikuši mājās. Tomēr tā ir ierasta situācija - ja plānots apmeklēt kādu pasākumu, tad brauc vai nu abas meitas, vai abi zēni, jo visai ģimenei uz Rīgu no Ādažiem ir grūti atbraukt. Dārgi iznāk gan ceļa izdevumi, gan ieejas biļetes pasākumos.

Vairāk nekā pusei ģimenes ārstu nav otrās māsas(9)

Lai arī kopš 2010. gada valsts ģimenes ārstu praksēm apmaksā otras māsas vai ārsta palīga darbu, tomēr vien apmēram 43% ģimenes ārstu šo iespēju izmanto. Iemesli gan ir dažādi - daļā ārstu prakšu vienkārši trūkst vietas trešajam cilvēkam, citur par apgrūtinošu šķiet dokumentācija un visu prasību ievērošana, savukārt reģionos ne vienmēr ir iespējams atrast darbiniekus. Tam gan nepiekrīt Latvijas Māsu asociācijā, norādot, ka ģimenes ārstiem ir jāmaina domāšana un attieksme pret jauniem darbiniekiem, otrdien raksta laikraksts Diena. 

Vairāk nekā pusei ģimenes ārstu nav otrās māsas

Lai arī kopš 2010. gada valsts ģimenes ārstu praksēm apmaksā otras māsas vai ārsta palīga darbu, tomēr vien apmēram 43% ģimenes ārstu šo iespēju izmanto. Iemesli gan ir dažādi - daļā ārstu prakšu vienkārši trūkst vietas trešajam cilvēkam, citur par apgrūtinošu šķiet dokumentācija un visu prasību ievērošana, savukārt reģionos ne vienmēr ir iespējams atrast darbiniekus. Tam gan nepiekrīt Latvijas Māsu asociācijā, norādot, ka ģimenes ārstiem ir jāmaina domāšana un attieksme pret jauniem darbiniekiem.

Nauda un ģimenes ārsti kā pamats visam

Laikā, kad tiek gaidīts jaunais veselības ministrs, Diena uzdeva nozarei svarīgos jautājumus trim veselības jomas speciālistiem - Veselības ministrijas (VM) parlamentārajam sekretāram Renāram Putniņam, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājam Valdim Kerim un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aija Barčai (ZZS).

Studēt, bet ne Latvijā(22)

Studijām ārzemēs mūsdienās šķēršļu gandrīz vairs nav - var izmantot gan apmaiņas programmas, gan studēt pilna laika klātienē visus četrus vai vairāk gadu. To arī samērā daudzi Latvijas vidusskolas absolventi izmanto, norādot, ka tiecas pēc augstākas kvalitātes. Uz šo mērķi gan jāiet jau vidusskolā, jo iestāšanās prasības nereti ir diezgan augstas. Šķērslis var būt arī mācību maksa, kas mērāma pat vairākos desmitos tūkstošu eiro. Tomēr ne visi maksā - citi ir atraduši dažādas stipendiju iespējas. Vietām apmaksāti papildus mācību maksai tiek visi dzīvošanas izdevumi.

Studēt, bet ne Latvijā

Studijām ārzemēs mūsdienās šķēršļu gandrīz vairs nav - var izmantot gan apmaiņas programmas, gan studēt pilna laika klātienē visus četrus vai vairāk gadu. To arī samērā daudzi Latvijas vidusskolas absolventi izmanto, norādot, ka tiecas pēc augstākas kvalitātes. Uz šo mērķi gan jāiet jau vidusskolā, jo iestāšanās prasības nereti ir diezgan augstas. Šķērslis var būt arī mācību maksa, kas mērāma pat vairākos desmitos tūkstošu eiro. Tomēr ne visi maksā - citi ir atraduši dažādas stipendiju iespējas. Vietām apmaksāti papildus mācību maksai tiek visi dzīvošanas izdevumi.

Pieejami nepieejamā pilsētvide(20)

Apmēram no 1500 biedrības Apeirons pārbaudītajām publiskajām ēkām visā Latvijā vien apmēram 10% ir apmierinošā stāvoklī attiecībā uz vides pieejamības jautājumiem. Tomēr tikai 2% gadījumu ir ievērotas visas vides pieejamības prasības. Līdz ar to lielākā daļa ēku, piemēram, kafejnīcas, veikali, muzeji un citi tūristu iecienīti galamērķi, nav pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslā, kā arī jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem un nereti arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Pieejami nepieejamā pilsētvide

Apmēram no 1500 biedrības Apeirons pārbaudītajām publiskajām ēkām visā Latvijā vien apmēram 10% ir apmierinošā stāvoklī attiecībā uz vides pieejamības jautājumiem. Tomēr tikai 2% gadījumu ir ievērotas visas vides pieejamības prasības. Līdz ar to lielākā daļa ēku, piemēram, kafejnīcas, veikali, muzeji un citi tūristu iecienīti galamērķi, nav pieejamas cilvēkiem ratiņkrēslā, kā arī jaunajiem vecākiem ar bērnu ratiņiem un nereti arī vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Reģionos studentu netrūkst(2)

Par spīti sliktajām demogrāfijas prognozēm, reģionālās augstskolas šogad strauju jauno studentu skaita kritumu neprognozē. Jau pirmajā uzņemšanas kārtā aizpildītas gandrīz visas budžeta vietas, kā arī pieprasītas ir maksas vietas. Dažviet studentu skaits pat varētu būt lielāks nekā pērn. Tomēr nemainīgi populāras paliek sociālo zinātņu studiju programmas, savukārt, lai iestātos, piemēram, eksakto zinātņu studiju programmās, nereti studētgribētājiem nav pietiekamu zināšanu, uz ko norāda vidējās atzīmes, beidzot vidusskolu.

Reģionos studentu netrūkst

Par spīti sliktajām demogrāfijas prognozēm, reģionālās augstskolas šogad strauju jauno studentu skaita kritumu neprognozē. Jau pirmajā uzņemšanas kārtā aizpildītas gandrīz visas budžeta vietas, kā arī pieprasītas ir maksas vietas. Dažviet studentu skaits pat varētu būt lielāks nekā pērn. Tomēr nemainīgi populāras paliek sociālo zinātņu studiju programmas, savukārt, lai iestātos, piemēram, eksakto zinātņu studiju programmās, nereti studētgribētājiem nav pietiekamu zināšanu, uz ko norāda vidējās atzīmes, beidzot vidusskolu.

No ārzemēm atbraukušo ģimeņu bērnus skolās var arī negaidīt(46)

Pavasarī Vītolu ģimene ar četriem bērniem no Īrijas atgriezās Latvijā. Toreiz Dienai ģimenes mamma Kristīne stāstīja, ka lielākās bažas ir par bērnu gaitām Latvijas skolās. Tomēr situācija atrisinājās pozitīvi - skolotāji bija pretimnākoši un darīja visu iespējamo, lai bērni labi justos. Diena pārliecinājās, ka arī mācību gads beidzies Kristīnes bērniem veiksmīgi un vasarā saņemts papildu atbalsts no skolotājiem, mācot tos priekšmetus, kuri Īrijā nav apgūti.

Skolā bērnu var negaidīt

Pavasarī Vītolu ģimene ar četriem bērniem no Īrijas atgriezās Latvijā. Toreiz Dienai ģimenes mamma Kristīne stāstīja, ka lielākās bažas ir par bērnu gaitām Latvijas skolās. Tomēr situācija atrisinājās pozitīvi - skolotāji bija pretimnākoši un darīja visu iespējamo, lai bērni labi justos. Diena pārliecinājās, ka arī mācību gads beidzies Kristīnes bērniem veiksmīgi un vasarā saņemts papildu atbalsts no skolotājiem, mācot tos priekšmetus, kuri Īrijā nav apgūti.

Pieaug jauniešu atkarība no modernajām tehnoloģijām(22)

Ātro uzkodu ēšana, sauļošanās, tetovēšanās, sociālo tīklu lietošana un datorspēles - lai gan daži šīs nodarbes varētu nemaz nesaistīt ar iespējamām problēmām, speciālisti tās sauc par mūsdienu atkarībām. Tāpat kā atkarība no alkohola vai narkotikām, tās var radīt nopietnas sekas. Protams, atkarība nerodas, ja pāris reižu tiek spēlētas interneta spēles vai ikdienā lietoti sociālie tīkli, tomēr pārmērīga pievēršanās šīm lietām var radīt problēmas, pirmdien raksta laikraksts Diena. 

Atkarība, kuru ierasti nemana

Ātro uzkodu ēšana, sauļošanās, tetovēšanās, sociālo tīklu lietošana un datorspēles - lai gan daži šīs nodarbes varētu nemaz nesaistīt ar iespējamām problēmām, speciālisti tās sauc par mūsdienu atkarībām. Tāpat kā atkarība no alkohola vai narkotikām, tās var radīt nopietnas sekas. Protams, atkarība nerodas, ja pāris reižu tiek spēlētas interneta spēles vai ikdienā lietoti sociālie tīkli, tomēr pārmērīga pievēršanās šīm lietām var radīt problēmas.

Vēlme mācīties ir, iespēju nav

Reitterapija jeb ārstnieciskā jāšana Latvijā ir pieprasīta. Par to liecina tas, ka padsmit speciālistu, kuriem Latvijā ir reitterapijas sertifikāts un atbilstoša izglītība, ir noslogoti. Jūtams ir arī jaunu speciālistu trūkums, bet risinājuma šai problēmai pagaidām nav - reitterapeita sertifikātu Latvijā jau vairākus gadus iegūt nevar, jo nav atbilstošas mācību programmas. Patlaban gan atsāktas diskusijas par tādas izveidi, tomēr jautājuma virzība nenotiek ātri, piektdien raksta laikraksts Diena.

Vēlme mācīties ir, iespēju nav

Reitterapija jeb ārstnieciskā jāšana Latvijā ir pieprasīta. Par to liecina tas, ka padsmit speciālistu, kuriem Latvijā ir reitterapijas sertifikāts un atbilstoša izglītība, ir noslogoti. Jūtams ir arī jaunu speciālistu trūkums, bet risinājuma šai problēmai pagaidām nav - reitterapeita sertifikātu Latvijā jau vairākus gadus iegūt nevar, jo nav atbilstošas mācību programmas. Patlaban gan atsāktas diskusijas par tādas izveidi, tomēr jautājuma virzība nenotiek ātri.

Bez labumiem nav skolēnu(1)

Brīvpusdienas, stipendijas par mācību sasniegumiem un pat vienreizēji maksājumi par to, ka izvēlēta attiecīgā skola - šādus un citādus labumus Latvijas pašvaldības cenšas piedāvāt, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu savas teritorijas skolām. Tas gan ir likumsakarīgi, jo, kamēr pastāv modelis "nauda seko skolēnam", tikmēr bērnu skaits skolās ir ļoti būtisks. Lai gan, no vienas puses, tas ir apsveicami, ja pašvaldība var jebkādā veidā atbalstīt skolēnus un viņu ģimenes, no otras - tas radījis neveselīgu konkurenci, atzīst Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Bez labumiem nav skolēnu

Brīvpusdienas, stipendijas par mācību sasniegumiem un pat vienreizēji maksājumi par to, ka izvēlēta attiecīgā skola - šādus un citādus labumus Latvijas pašvaldības cenšas piedāvāt, lai piesaistītu pēc iespējas lielāku skolēnu skaitu savas teritorijas skolām. Tas gan ir likumsakarīgi, jo, kamēr pastāv modelis «nauda seko skolēnam», tikmēr bērnu skaits skolās ir ļoti būtisks. Lai gan, no vienas puses, tas ir apsveicami, ja pašvaldība var jebkādā veidā atbalstīt skolēnus un viņu ģimenes, no otras - tas radījis neveselīgu konkurenci, atzīst Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Slimo, melo un strādā, kamēr krīt(87)

"Man Rīgā nav sava ārsta, tāpēc devos uz tuvāko poliklīniku Iļģuciemā. Mani aizsūtīja uz plaušu rentgenu, uztaisīja bildi un veica ierakstu - vesels. Par šo pakalpojumu samaksāju nedaudz virs septiņiem eiro. Pēc tam mani nosūtīja pie arodārsta. Kad iegāju kabinetā, daktere pa telefonu sarunājās ar vīru par iepirkšanos veikalā.

Slimo, melo un strādā, kamēr krīt

«Man Rīgā nav sava ārsta, tāpēc devos uz tuvāko poliklīniku Iļģuciemā. Mani aizsūtīja uz plaušu rentgenu, uztaisīja bildi un veica ierakstu - vesels. Par šo pakalpojumu samaksāju nedaudz virs septiņiem eiro. Pēc tam mani nosūtīja pie arodārsta. Kad iegāju kabinetā, daktere pa telefonu sarunājās ar vīru par iepirkšanos veikalā.

Piedāvā to, ko pieprasa

Pērn kopumā privātajās augstskolās mācījās gandrīz ceturtā daļa visu Latvijas studentu. Pamatstudijās vien tika uzņemti aptuveni 22% studētgribētāju, apmēram divas trešdaļas no tiem izvēlējās sociālo zinību studiju programmas. Tas gan ir likumsakarīgi, jo tieši šīs programmas pārsvarā piedāvā privātās augstskolas. Lai ar šādu tendenci cīnītos valsts augstskolās, atbildīgā ministrija samazina budžeta vietu skaitu, bet situāciju privātajās augstskolās šādi ietekmēt nevar. Savukārt, lai attīstītu dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas, privātajām augstskolām neesot labvēlīgu apstākļu.

Piedāvā to, ko pieprasa

Pērn kopumā privātajās augstskolās mācījās gandrīz ceturtā daļa visu Latvijas studentu. Pamatstudijās vien tika uzņemti aptuveni 22% studētgribētāju, apmēram divas trešdaļas no tiem izvēlējās sociālo zinību studiju programmas. Tas gan ir likumsakarīgi, jo tieši šīs programmas pārsvarā piedāvā privātās augstskolas. Lai ar šādu tendenci cīnītos valsts augstskolās, atbildīgā ministrija samazina budžeta vietu skaitu, bet situāciju privātajās augstskolās šādi ietekmēt nevar. Savukārt, lai attīstītu dabaszinātņu un inženierzinātņu programmas, privātajām augstskolām neesot labvēlīgu apstākļu.