Šodien darbību sāk izglītības organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia)
kopā ar farmācijas kompāniju Novartis Baltics atklātais
pirmais healthtech jeb veselības tehnoloģiju inovāciju
pirmsakselerators Latvijā.
Plānots, ka tas veicinās inovāciju kopradi starp medicīnas un tehnoloģiju nozarēm,
studentiem, uzņēmumiem
un jaunuzņēmumiem
Latvijas ģimenēs galvenais pelnītājs joprojām ir vīrietis – to atzīst 46% respondentu Swedbank Finanšu institūta veiktā aptaujā. 37%
pāru abi partneri pelna līdzvērtīgi, bet 17% galvenā ģimenes pelnītāja ir sieviete.
Jau 14 gadu Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savā ikgadējā konferencē kopā ar nozares partneriem pasniedz balvu Platīna pele, lai izceltu veiksmīgākos Latvijā radītos digitālos projektus un risinājumus, kas ir noderīgi sabiedrībai, biznesam, pārvaldei un izglītībai, novērtētu un apbalvotu izcilākos digitālo prasmju un pratības veicinātājus.
Vairums jeb 66,8% Latvijas zinātņu doktoru ir iesaistīti pētniecībā un zinātniskajā darbībā, liecina apsekojuma Zinātņu doktoru tālākā
karjera jaunākie dati, ko savākusi Izglītības un zinātnes
ministrija sadarbībā ar Centrālo statistikas pārvaldi.
5. decembrī pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo
dienu. Arī Latvijā gada nogalē ierasti tiek izcelti brīvprātīgo paveiktie labie darbi. Tradicionālajai godināšanai Gada brīvprātīgais 2021, ko rīko
Nodarbinātības valsts aģentūra, līdz 15. decembrim ikviens var izvirzīt, viņuprāt,
labākos šāgada brīvprātīgā
darba veicējus un organizētājus, kā arī brīvprātīgajiem
draudzīgākās pašvaldības.
Ēst veselīgāk, piemēram, samazinot piesātināto tauku,
sāls, cukura daudzumu uzturā, – tas, protams, ir katra cilvēka individuāls uzdevums.
Vieni to cenšas darīt vairāk,
citi mazāk, vēl daļa – nemaz.
Vienlaikus izskanējušas vairākas iniciatīvas, kurās tiek rosināts īstenot visaptverošākas
aktivitātes vai izmaiņas, lai
veikalos nopērkamā pārtika
kļūtu veselībai draudzīgāka
vai vismaz sekmētu patērētāju izpratni par to, kas ir un kas
nav veselīgs.
Pilna mēroga kvantu dators spēs to, ko nespēj šodienas datori, un būs krietns attīstības lēciens zinātnē. Tiesa, līdz šādas iekārtas tapšanai un pilnvērtīgam lietojumam nāksies vēl pagaidīt aptuveni 10 līdz 15 gadu.
Pēdējā gada laikā 20–25 gadus veci jaunieši arvien biežāk gan apzināti, gan nezināšanas dēļ kļūst par netīrās naudas kurjeriem jeb "naudas mūļiem", lai legalizētu noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, ievērojusi banka Citadele.
Gan šodien, gan nākotnē svarīgākās ir un būs digitālās prasmes – to dzirdam teju ik uz soļa. Daļu sabiedrības tas iedvesmo, daļu – biedē un dzen mazvērtības kompleksos. Tomēr, konkretizējot, kas tad īsti ir tas minimums, kas digitāli būtu jāzina un jāprot ikvienam XXI gs. cilvēkam, redzam, ka patiesībā daudz ko jau mākam.
Strādājošo produktivitāti ietekmē mikroklimats telpās, kurās tiek strādāts. Pētījumi rāda, ka cilvēks jūtas vislabāk, kad gaisa temperatūra ir 20–24 ˚C. Dānijas Tehniskā universitāte, pētot temperatūras ietekmi uz biroju darbiniekiem, secinājusi, ka 20 ˚C cilvēki strādā daudz efektīvāk un sasniedz labākus rezultātus nekā 27 ˚C vai 30 ˚C. Dažos gadījumos rezultāts atšķīries pat par 30 procentiem.
Nacionālajā teātrī pirmizrādi nupat kā piedzīvojusi režisora Valtera Sīļa veidotā izrāde Perfektā teikuma nāve, kas tapusi pēc igauņu rakstnieka Reina Rauda romāna.
"Šī nav luga, kas būtu iestudējama tikai vienu reizi un vienā veidā," saka režisors Dmitrijs Petrenko, apliecinot, ka labu dramaturģiju var interpretēt vēl un vēl.