Likumprojekts par plānotajiem grozījumiem paredz, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, citu tuvu ģimenes locekli vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt savam darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu.
Darba devējam šādā gadījumā būs pienākums izvērtēt darbinieka pieprasījumu un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no darbinieka pieprasījuma saņemšanas dienas informēt viņu par darba laika organizācijas pielāgojuma iespējām uzņēmumā.
Tāpat Darba likumā saskaņā ar grozījumu ieceri turpmāk būs noteikts darba devēja pienākums informēt darbinieku par vairākiem būtiskiem darba attiecību elementiem, piemēram, pārbaudes laiku un tā ilgumu, darbinieka tiesībām uz apmācībām.
Likumā arī tiks detalizētāk regulēts pārbaudes laiks un jautājumi, kas skar tos darbiniekus, kuru darba grafiks nav pilnībā vai lielākoties paredzams. Vienlaikus tiks ieviests piecas darba dienas ilgs tā sauktais aprūpētāja atvaļinājums.
Grozījumu likumprojekts arī nosaka, ka bērna tēvam turpmāk būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu līdz šim esošo 10 kalendāro dienu vietā. To bērna tēvam piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc atvases nākšanas pasaulē (jāpiebilst, ka pašlaik šis atvaļinājums jāizmanto divu mēnešu laikā). Ja bērna paternitāte nav noteikta, tad citai personai, kas nav bērna māte, ir tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu, lai pēc bērna mātes lūguma iesaistītos bērna aprūpē. Arī šādu atvaļinājumu piešķirs tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas, skaidro Labklājības ministrija.