Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Guntars Gūte

Uz valsts apdraudējuma robežas

Par skandalozajiem notikumiem ap airBaltic un Rail Baltica, valdības un politiķu atbildību par krīzi un nespēju kvalitatīvi komunicēt ar sabiedrību Guntars Gūte sarunājas ar politologu Jāni Ikstenu.

Briškena & Co rēbusi

Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.

Uz skolu!

Tikai trīs dienas mūs šķir no jaunā mācību gada sākuma. Kādam tas būs pirmais gads bērnudārzā, kādam skolā – 1. klasē vai pirmajā vidusskolas trīs gadu posmā, vēl kādam – pirmais gads kādā no augstākās izglītības posmiem. Katram savs, bet visiem kopā – pozitīvi saviļņojošs, varbūt arī mazliet biedējošs, taču vienlaikus – ļoti gaidīts.

Pārmaiņām jābūt kopā ar drošību

Par pedagogu kopējām izjūtām, optimisma un bažu iemesliem, tuvojoties jaunajam mācību gadam, Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāju Ingu Vanagu.

Apmaldījušies trijās priedēs

Laikā, kad, veidojoties nākamā gada valsts budžeta pirmajām aprisēm, sākam apjaust to, cik daudz, bet patiesībā maz varēsim atļauties finansēt akūtās vajadzības ikvienā jomā, "katliņš sācis mutuļot" saistībā ar topošā apvienotā sabiedriskā medija valdes plānotā atalgojuma apjoma adekvātumu.

Budžets kā katalizators

Savā ziņā savdabīgu notikumu piedzīvojām šonedēļ, kad Finanšu ministrija (FM) pēkšņi pasākuma norises dienas agrā rītā atcēla nedēļas sākumā izziņoto patiesībā nozīmīgo preses konferenci, kurā ministrs Arvils Ašeradens un ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins bija paredzējuši informēt par nodokļu politikas pārskatīšanas rezultātiem un piedāvāto izmaiņu scenāriju.

"Ļaunie" komunikatori

Izskatās, politiķi beidzot atraduši galveno "cēloni" Latvijas daudzskaitlīgajām problēmām, sākot no līdzekļu trūkuma veselības aprūpes sistēmā, izglītībā, satiksmē un drošībā līdz pat skandāliem saistībā ar dīvainiem iepirkumiem, kampaņām, pseidopētījumiem un dažādiem megaprojektiem.

Ačgārnās prioritātes

Publiskajā telpā šonedēļ atkal aktualizējās tēma par valsts spēju (bet patiesībā nespēju vai pat negribēšanu) rūpēties par saviem pilsoņiem brīdī, kad viņus piemeklējušas nopietnas problēmas, ar kurām tikt galā paša spēkiem un līdzekļiem nav iespējams.

Politiķiem ir laiks līdz augusta beigām

Par to, kā valdībai sokas ar solījumu pildīšanu uzņēmējiem, kā arī par nodokļu reformas niansēm Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Atslēgšanās no BRELL ir vairs tikai formāla darbība

Par Latvijas enerģētisko un ekonomisko drošību, atjaunojamās enerģijas ražošanas apjomiem, kā arī par to, cik būtisks vai nebūtisks notikums ir nākamgad plānotā pilnīgā atslēgšanās no BRELL, Guntars Gūte sarunājas ar enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu

Reforma uzskrien uz sēkļa

Satiksmes ministrija (SM) rosina atteikties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām, liecina Tiesību aktu portālā saskaņošanai virzītais SM informatīvais ziņojums, vakar rakstīja LETA.

Valdība brīvsolī

Divas nedēļas pēc kārtas valdība atkal ieslēgusi vasaras brīvlaika režīmu – ne šajā, ne arī nākamajā otrdienā nenotiks Ministru kabineta kārtējās sēdes, un būtībā tikai īpašas nepieciešamības gadījumā var tikt sasaukta valdības ārkārtas sēde. Vērts piebilst, ka šajā brīvlaika režīmā nenotiek arī valdības partiju sadarbības sanāksmes. Vārdu sakot, kā jau labi redzams šodienas karikatūrā, valdība divas nedēļas it kā darbosies, bet it kā ne.

Katrs salmiņš noderēs

Vakar e-pastā ienāca sūtījums no Rail Baltica projekta īstenošanas uzņēmuma RB Rail ar pirmšķietami mārketinga nolūkos darinātu preses relīzi, kuras nosaukums – Greenpeace aicina palielināt ieguldījumus Eiropas dzelzceļa infrastruktūrā un nesenajā pētījumā atsaucas uz Rail Baltica.

Valsts sektorā viss kārtībā

Aizvien vairāk pašvaldību nāk klajā ar ziņām par "jostu savilkšanas" pasākumiem, kam pamatā ir smaga finanšu situācija – izdevumu ir krietni vairāk nekā ieņēmumu.

Vārdi. Vārdi. Vārdi

Eiropas Savienības (ES) un nacionālajā līmenī mērķtiecīgi jāstrādā pie labvēlīgu un pievilcīgu dzīves apstākļu nodrošināšanas lauku apvidu iedzīvotājiem, lai nodrošinātu pieejamību nepieciešamajai infrastruktūrai, pakalpojumiem, izglītības iespējām un darba vietām, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ziņo LETA.

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Svarīgi saglabāt konkurētspēju

Par lauksaimnieku ražas prognozēm, kā arī dažādiem riskiem Guntars Gūte sarunājas ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētāju Gunti Gūtmani.

Alga ir jānopelna

Sociālajā platformā X pamanīju diskusiju saistībā ar to, ka ASV valdība šajā fiskālajā gadā procentu maksājumos samaksās 892 miljardus ASV dolāru, kas esot vairāk, nekā valdība paredzējusi aizsardzības vajadzību finansēšanai, un tuvojoties citu nozaru kopējā finansējuma apjomam.

Neatdalāmā bezjēdzība

Domājams, ka 2024. gada 2. jūlijs ieies vēsturē kā kārtējais paraugs tam, ka apgrūtinoša un brīžiem pat muļķīga birokrātija ir izcili iedzīvojusies ne tikai Latvijā, bet visas Eiropas Savienības (ES) mērogā.

Riskanta un nepārdomāta retorika

Politiķu subjektīvie, datos nebalstītie izteikumi rada nelabvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Bez vēstures nav nākotnes

Vismaz vidusskolu līmenī šogad rudenī tiks novērsts ierēdņu un politiķu savulaik ieviestais absurds izglītības jomā atteikties no vēstures kā atsevišķa priekšmeta mācīšanas skolās, tā vietā šo būtisko izglītošanas sadaļu apvienojot ar sociālo zinību jomu. Par izmaiņām, kas atgriezīs bērniem iespēju kvalitatīvi apgūt vēstures zināšanas vismaz vidusskolas līmenī, šodien plašākā rakstā varat lasīt Dienā.

Tiesības būt dzīviem

Traģiskās avārijas ar vairākiem bojāgājušajiem, kas notikušas dažu pēdējo dienu laikā, uzjundījušas asas diskusijas sociālajos tīklos, kur nosacīti viena daļa teju pieprasa nekavējoties palielināt sodus par ātruma pārsniegšanu un agresīvu braukšanu (daži pat rosina samazināt atļauto braukšanas ātrumu), kamēr citi apelē pie tā, ka bīstamas situācijas un nereti arī traģiskas sekas uz ceļa izraisa tie autovadītāji, kuri "par lēnu brauc un kaitina citus".