Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Guntars Gūte

Jābūt godīgam budžeta sadalījumam

Par valdības politisko zemestrīci un pašvaldību galvenajiem izaicinājumiem šogad Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.

Ierastajā stilā

Galvaspilsētas vadība un arī dažs valdības vīrs izdomājuši visai oriģinālu veidu, kā jau kārtējo reizi ar savdabīgu rīcību mēģināt izpatikt vēlētājiem. Proti, runa ir par Dziesmu svētkiem un gadsimta būvniecības projektu – Brasas pārvadu pār dzelzceļu uz Skulti Rīgā.

Esošā koalīcija beigusi pastāvēt

Ticamākais koalīcijas krīzes risinājums ir NA un AS izslēgšana no valdības, tos nomainot ar līdzšinējiem opozicionāriem – ZZS un Progresīvajiem, bet runas par koalīcijas paplašināšanu ir māņu kustība. Par de facto notikušajām izmaiņām valdošajā koalīcijā un to, ka šīs izmaiņas, visticamāk, tik un tā nenesīs cerēto ekonomikas attīstību, Guntars Gūte sarunājas ar politisko procesu vērotāju, polittehnologu Danu Titavu

Laimes lāča meklējumos

Gandrīz uzreiz pēc pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā publiskajā telpā tiek izteiktas cerības, ka šajā amatā viņš spēs sekmēt vienas, otras, trešās nozares labāku attīstību, ka teju tieši viņš būs tas, kurš veicinās ekonomiskās situācijas uzlabošanos, nevienlīdzības mazināšanos un tamlīdzīgas lietas.

Tas ir vienošanās rezultāts

Par to, cik lielā mērā balsojuma rezultāti par jauno Valsts prezidentu ļauj nojaust sagaidāmās pārmaiņas valdošajā koalīcijā, Guntars Gūte sarunājas ar politologu Filipu Rajevski.

Svētkus tomēr nesabojāja

Latvijas hokejistu grandiozais sniegums, šķiet, šoreiz nepaslīdēja garām teju nevienam.

Enerģētiskā neatkarība mazina Krievijas ietekmes riskus

Par Krievijas kara Ukrainā attīstības scenārijiem un par to, cik liela ir Krievijas spēja kavēt stratēģisku infrastruktūras objektu būvniecību kaimiņvalstīs, Guntars Gūte sarunājas ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Cēloņi jānovērš pirms seku apkarošanas

Par ēnu ekonomikas iemesliem un nepieciešamo rīcību tautsaimniecības attīstībai Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Jāni Endziņu.

Paspēt, pirms ūdens sāk smelties mutē

Par dzīvokļu īpašnieku izpratnes veidošanu par viņu atbildību māju pārvaldīšanā un uzturēšanā, kā arī par valsts un pašvaldību milzīgo lomu šajā jomā Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis valdes priekšsēdētāju Daci Vārnu.

Mēģina noturēt darbiniekus

Iekšlietu dienestos turpina celt atlīdzību, lai noturētu un piesaistītu kvalificētus speciālistus.

Birokrātijas žņaugos

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās uzņēmēju aptaujas, līdzšinējie pētījumi un paustie viedokļi apliecina, ka uzticēšanos publiskajai pārvaldei, uzticēšanos nodokļu sistēmai un labprātīgu nodokļu nomaksu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai augstākais darbaspēju nodokļu slogs Baltijā, bet arī necaurspīdīgs, šķietami nelietderīgs, neefektīvs nodokļos samaksātās naudas izlietojums, birokrātija, sarežģītība.

Degradētā Rīga

Aizvien vairāk un vairāk cilvēku, ar kuriem ikdienā man sanāk komunicēt, šausminās par situāciju valsts galvaspilsētā Rīgā. Tukša un teju izmirusi ir ne tikai Vecrīga, bet visa pilsēta.

Levits norauj stopkrānu

Pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits trešdienas vakarā pēkšņi paziņoja, ka nekandidēs uz otro termiņu amatā. E. Levita lēmums ir uztverts ar atvieglojumu.

Skolu darba kvalitāte jāvērtē pēc plašākiem kritērijiem

Par to, ka pedagogiem vēl ir šaubas par streika prasību pilnīgu izpildi, par skolotāju deficīta iemesliem, kā arī par izglītības kvalitātes vērtēšanas kritērijiem Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāju Ingu Vanagu.

Uzticēšanās krīze

Virkne traģisku notikumu saistībā ar sabiedrības drošības jomu radījusi uzticēšanās krīzi starp sabiedrību un tiesībaizsardzības iestādēm.

Svarīgs ir saprātīgs balanss starp vidi un ekonomiku

Par purvu nozīmi Latvijas vides daudzveidības sekmēšanā un vienlaikus ekonomikas, tostarp reģionos, attīstībā Guntars Gūte sarunājas ar LU ģeoloģijas profesoru un Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekli Normundu Stivriņu.

Pārprastā misijas definīcija

Aizejošajā nedēļā skaļi un plaši izskanēja pedagogu protesta gājiens un triju dienu streiks, protestējot pret ilgstoši piedzīvoto politiķu un ierēdņu ignoranci pret daudzajām problēmām nozarē.

Jānodrošina pilnīga CVK neatkarība

Par Centrālās vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšanas scenāriju riskiem un ieguvumiem Guntars Gūte sarunājas ar bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju, tagad Saeimas deputātu Gunāru Kūtri (ZZS).

Problēmu cēloņi slēpjas publiskajos iepirkumos

Par konkurences jomas būtību, karteļu problemātiku un publisko iepirkumu rīkotāju atbildību konkurences veicināšanā Guntars Gūte sarunājas ar Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāju Juri Gaiķi.

Lozungi un skaistas frāzes ekonomikas attīstību nestimulē

Par situāciju valsts ekonomikā, par to, ko uzņēmēji sagaida no valdības, kā arī skandāliem ap kavēšanos ar ES fondu projektu īstenošanu un Valsts ieņēmumu dienestu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Aigaru Rostovski.

Ne jā, ne nē

Skatoties, cik samocīti valdība spriež par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvēšanu vai nebūvēšanu Latvijā, rodas sajūta, ka jau kārtējo reizi politiskā un valstiskā līmenī nespējam līdz galam paveikt nevienu būtisku, stratēģiski svarīgu procesu, kādā brīdī to vienkārši nesamaitājot.

Ja krīze ies dziļumā, var tikt nomainīts pat premjers

Par Valsts prezidenta vēlēšanām, uzņēmēju pieaugošo neapmierinātību ar valsts pārvaldi, domstarpībām ap VID vadību un valdības stabilitāti kopumā Guntars Gūte sarunājas ar politologu Filipu Rajevski.

Valainis: Zemnieku savienība nelocīsies pa vējam

Par Latvijas politisko dienaskārtību, LZS nākotnes plāniem, kā arī Valsts prezidenta vēlēšanām Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Zemnieku savienības jaunievēlēto priekšsēdētāju Viktoru Valaini.

CFLA: finanšu korekcija Latvijas Universitātei piemērota atbilstoši KP lēmumā konstatētajam

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) finanšu korekciju 25% Latvijas Universitātes (LU) īstenotajam projektam Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņakalnā piemērojusi, ņemot vērā, ka šis projekts ir pieminēts Konkurences padomes (KP) 2021. gada 30. jūlija lēmumā Par pārkāpuma konstatēšanu un naudas soda uzlikšanu, ar kuru tika sodīti 10 Latvijas būvniecības uzņēmumi par, KP ieskatā, konstatētu šo uzņēmumu konkurences normu pārkāpšanu jeb dalību "kartelī".

Necieņa pret valsti

Aizvien nerimst kaislības saistībā ar valsts valodas zināšanu pārbaudi tiem Krievijas pilsoņiem, kuri Latvijā ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju (PUA). Arī šonedēļ izvērtās polemika gan politiķu, gan mediju, gan sociālo tīklu vidē, jo Saeimā tika skatīts Imigrācijas likuma grozījumu projekts, ko rosinājusi Iekšlietu ministrija, argumentējot, ka pašreiz likumā noteiktos pārejas noteikumus dažādu objektīvu iemeslu dēļ nebūs iespējams īstenot.

Mērķus var sasniegt tikai kopā

Par situāciju pašvaldībās gada pirmajā ceturksnī, reģionu ilgtspēju un skolu tīkla sakārtošanu Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Gintu Kaminski.

Nabadzības ēnā

Statistika ir nepielūdzama, un tā vienmēr parāda reālo ainu tādu, kāda tā patiesībā ir. Šoreiz runa ir par statistisko patiesību, par to, ka pērn, salīdzinot ar gadu iepriekš, bija pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri bija pakļauti dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai. Proti, 2022. gadā tādu bija 7,8% – vairāk nekā 2021. gadā, kad tādu bija 5,3% no visiem iedzīvotājiem, sākot no 16 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija, ko šonedēļ Dienā jau esam aplūkojuši.

Rūpes par cilvēku visa mūža garumā

Par cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanas nepieciešamību, rūpēm par bērniem un senioru labbūtību Guntars Gūte sarunājas ar labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Nav saprotami iemesli LU Zinātņu mājas būvniecības projekta pieminēšanai būvnieku karteļa kontekstā

Latvijas Universitāte (LU) šobrīd cenšas izmanot visus iespējamos juridiskos līdzekļus, lai izvairītos no iespējamiem zaudējumiem 1,7 miljonu eiro apjomā, kas tai var rasties teju gandrīz vai tikai tādēļ, ka tās vārds ir pieminēts Konkurences padomes (KP) lēmumā, ar kuru par iespējamu iesaistīšanos kartelī KP nolēma sodīt 10 Latvijas būvniecības uzņēmumus. Pagaidām LU cīņa rit diezgan smagi, būtībā cīnoties ar juridiskiem kāzusiem.