Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau
izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu
ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.
«Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot
augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam,
strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ
dzīves kvalitāti,» uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore
vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84.
mūža gads.
«Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir
prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man
vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir
gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs
vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.
Latvijā no inkontinences jeb urīna nesaturēšanas dažādās pakāpēs
cieš aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Līdz ar populācijas novecošanos
šādu cilvēku skaits ik gadu pieaug, taču valsts atbalsts
inkontinences līdzekļiem tiek sniegts tikai pacientiem ar
atsevišķām garīgām saslimšanām un arī tikai 50% apmērā.
«Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas
nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir
skaista!» apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar
dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos
Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības
Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no
tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma,
Aizputes.
Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies
piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama
ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis
Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada
lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz
1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos
un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu
atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta
Bērtiņš.
Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies
piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama
ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis
Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada
lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz
1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos
un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu
atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta
Bērtiņš.
Mediķi C hepatīta vīrusu dēvē par klusējošo slepkavu. Pamats
šādam apzīmējumam meklējams ne tikai nemanāmi noritošajā
saslimšanas gaitā, par ko pats vīrusa nēsātājs var nenojaust
gadiem, bet arī ārstēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu trūkumā,
kas Latvijā daudziem ar C hepatītu sirgstošajiem cilvēkiem radījis
nopietnas problēmas.
Pasaules veselības kalendārā 28. jūlijs noteikts par
starptautisko dienu cīņai pret B un C hepatītu. Šo saslimšanu
izplatība pasaulē ir milzīga - inficēti vairāk nekā 170 miljonu
cilvēku, to vidū deviņi miljoni Eiropā. Latvijā veikto
epidemioloģisko pētījumu dati liecina, ka C vīrushepatīts skāris
aptuveni 40 tūkstošus mūsu valsts iedzīvotāju. Latvijas
Infektoloģijas centrā (LIC) tieši šogad reģistrēti 863 C hepatīta
pacienti, informēja LIC eksperte Velga Ķūse, vēsta LETA.