Tā bija pelēki drūma, lietaina diena, kad parasti pārpildītajos
Jūrmalas mikroautobusos drūzmējas tikpat pelēki, nīgri pasažieri ar
pilošiem lietussargiem. Par laipnībām te nevar būt runas -
galvenais, lai nekas nepil uz galvas, kājām vai kabatā.
Vispirms Lība Zukule Vecbebros mūs aizved pie piemiņas akmens
represētajiem - šī vieta viņai dārga, jo pati ir represētā. Tad
izstaigājam Bebru pamatskolu, bērnudārzu Bitīte,
ielūkojamies tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālajā muzejā
Galdiņi. Apskatām Vecbebru baznīcu. Tās visas Lībai ir
mīļas vietas, kur «viņa pielikusi savu roku», kā saka Vecbebros
satiktie ļaudis.
«Mana Kanādas māsīca maizīti glabā ledusskapī - tikai šādi tā
nesapelē,» no aizjūras radinieces pārņemto paradumu atklāj Dzidras
kundze. Taču viņas kaimiņiene oponē - vislabākā vieta uzglabāšanai
esot vēl padomju laikos tradicionālā maizes kaste. Bet kā maiznieki
iesaka uzglabāt maizi?
Seniors, kurš ir aizrautīgs stāstnieks, kuram patīk pārvietoties ar velosipēdu, tāds, kurš labi zina savas pilsētas vēsturi un ir gana komunikabls. Lieliska ideja, kā izmantot šādu potenciālu radās siguldietei Laurai Cimžei, kura realizē projektu Oma Bike Tūre. Caur to Siguldā ir sākusi attīstīties velogidu senioru kustība.
Kādā augusta dienā Saules iela Grobiņā patiesi ir saules pielieta. Tikko nosmidzinājis lietutiņš. Starp izkoptajiem dārziem meklējam vissakoptāko - mēs taču dodamies pie Latvijā vienīgā privātā botāniskā dārza saimnieka! Taču, sperot pirmos soļus Ilmāra Graudiņa pagalmā, sākotnēji viss atgādina dārzu vēl tapšanas stadijā.
Seniors, kurš ir aizrautīgs stāstnieks, kuram patīk pārvietoties
ar velosipēdu, tāds, kurš labi zina savas pilsētas vēsturi un ir
gana komunikabls. Lieliska ideja, kā izmantot šādu potenciālu radās
siguldietei Laurai Cimžei, kura realizē projektu Oma Bike
Tūre. Caur to Siguldā ir sākusi attīstīties velogidu senioru
kustība.
Kādā augusta dienā Saules iela Grobiņā patiesi ir saules
pielieta. Tikko nosmidzinājis lietutiņš. Starp izkoptajiem dārziem
meklējam vissakoptāko - mēs taču dodamies pie Latvijā vienīgā
privātā botāniskā dārza saimnieka! Taču, sperot pirmos soļus Ilmāra
Graudiņa pagalmā, sākotnēji viss atgādina dārzu vēl tapšanas
stadijā.
Rudenī noslēgsies konkurss Vecmāmiņa 2014. Pašlaik finālistes ik sestdienu iesaistās dažādos pasākumos, pilnveido savas zināšanas. "Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi," atzīst allažniece Aira Ločmele, vecākā pretendente uz kroni un titulu. Seniore neslēpj - kronis un tituls viņai nav pašmērķis, jo "uzliek milzu atbildību".
"Labāk darbojos ar cirvi un lāpstu, jo tā pele un kursors mani neklausa. Bet tas jau tikai sākums," pašreizējo nedrošību, apgūstot modernās tehnoloģijas, neslēpj aktieris Mārtiņš Vērdiņš.
Liela daļa tautā mīlētu skatuves mākslinieku kļuvuši par
vientuļajiem pensionāriem ar minimālo pensiju. Viņiem nepieciešams
līdzcilvēku atbalsts. Par gandrīz 100 teātra vecmeistariem rūpes
uzņēmies Latvijas Teātra radošo personību atbalsta fonds (LTRPAF)
ar jauno nosaukumu Rampa.
Rudenī noslēgsies konkurss Vecmāmiņa 2014. Pašlaik
finālistes ik sestdienu iesaistās dažādos pasākumos, pilnveido
savas zināšanas. «Tas ir ļoti nopietns darbs ar sevi,» atzīst
allažniece Aira Ločmele, vecākā pretendente uz kroni un titulu.
Seniore neslēpj - kronis un tituls viņai nav pašmērķis, jo «uzliek
milzu atbildību».
«Labāk darbojos ar cirvi un lāpstu, jo tā pele un kursors mani
neklausa. Bet tas jau tikai sākums,» pašreizējo nedrošību, apgūstot
modernās tehnoloģijas, neslēpj aktieris Mārtiņš Vērdiņš.
Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs Kastanis senioriem
augustā piedāvā vairākas nodarbības. Tie, kam ir vēlēšanās fiziski
izkustēties, pirmdienās no plkst. 14 līdz 15 aicināti uz tai-či
vingrošanu. Trenažieri dienas centrā pieejami katru darba dienu no
plkst. 9 līdz 17, piektdienās līdz plkst. 16.
"Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot
augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam,
strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ
dzīves kvalitāti," uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore
vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84.
mūža gads.
Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau
izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu
ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.
"Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas
nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir
skaista!" apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar
dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos
Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības
Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no
tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma,
Aizputes.
"Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir
prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man
vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir
gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs
vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.
Šogad pīlādži sārtojās jau jūlija beigās - latviešiem tas jau
izsenis bijis maģisks koks, ko stāda tuvu mājai, lai atvairītu
ļaunos garus un pasargātu no sliktas auras.
«Katrs cilvēks jau no dzimšanas ir ceļā pats uz sevi, gan augot
augumā, gan pieņemoties spēkā un prātā. Prāts vajadzīgs ikvienam,
strādājot fizisku un garīgu darbu - tas uzlabo pašsajūtu un ceļ
dzīves kvalitāti,» uzskata alūksniete Vēsma Kokle-Līviņa. Seniore
vienmēr ir atradusi sev kādu nodarbošanos, kaut tuvojas jau 84.
mūža gads.
«Katram cilvēkam kaut reizi gadā jāapsēžas un jāpārdomā - kas ir
prioritāte? Kas galvenais dzīvē? Varbūt tas, ko daru, nav man
vajadzīgs? Atceros kādu lauku sieviņu - viņai pāri 80 gadiem, ir
gotiņa un vēl zirgs, ko pati vairs nevar iejūgt. Prasu - kam zirgs
vajadzīgs? Viņa atbild - ar ko citādi govij sienu atvedīšu? Hm.
Latvijā no inkontinences jeb urīna nesaturēšanas dažādās pakāpēs
cieš aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Līdz ar populācijas novecošanos
šādu cilvēku skaits ik gadu pieaug, taču valsts atbalsts
inkontinences līdzekļiem tiek sniegts tikai pacientiem ar
atsevišķām garīgām saslimšanām un arī tikai 50% apmērā.
«Kārtīgi strādājam, ik pa laikam uzšujam jaunu kleitu un nedēļas
nogalē prom uz balli kārtīgi izdancoties. Dzīve patiešām ir
skaista!» apgalvo Judīte Sukure no Vārmes. Viņu kopā ar
dzīvesbiedru Uldi Strādnieku satiekam senioru dārza svētkos
Kuldīgā, kur jūlijā ciemos pie Kuldīgas pensionāru apvienības
Rumbiņa bija sabraukuši vairāk nekā divi simti senioru no
tuvākajiem pagastiem, no Auces, Kandavas, Engures, Sabiles, Tukuma,
Aizputes.
Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies
piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama
ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis
Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada
lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz
1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos
un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu
atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta
Bērtiņš.
Kuldīgas novada Rumbas pagasta Birzniekos iegriežamies
piektdienas pievakarē. Vismaz gadsimtu vecās mājas pagalmā tīkama
ēna un fascinējoša īstas lauku viensētas aura. Māju saimnieks Atis
Gunivaldis Bērtiņš aicina uz veco klēti - senos Kuldīgas novada
lauku māju darba piederumus un iekārtas viņš vācis no 1975. līdz
1985. gadam. «Iedzīvotāji devās uz jaunajām mājām kolhozu ciematos
un vecos krāmus līdzi neņēma, laipni atvēlēja. Daļa piederumu
atrasta pamestās, sagruvušās mājās, daļu sadāvināja,» stāsta
Bērtiņš.
Mediķi C hepatīta vīrusu dēvē par klusējošo slepkavu. Pamats
šādam apzīmējumam meklējams ne tikai nemanāmi noritošajā
saslimšanas gaitā, par ko pats vīrusa nēsātājs var nenojaust
gadiem, bet arī ārstēšanai nepieciešamo finanšu līdzekļu trūkumā,
kas Latvijā daudziem ar C hepatītu sirgstošajiem cilvēkiem radījis
nopietnas problēmas.
Pasaules veselības kalendārā 28. jūlijs noteikts par
starptautisko dienu cīņai pret B un C hepatītu. Šo saslimšanu
izplatība pasaulē ir milzīga - inficēti vairāk nekā 170 miljonu
cilvēku, to vidū deviņi miljoni Eiropā. Latvijā veikto
epidemioloģisko pētījumu dati liecina, ka C vīrushepatīts skāris
aptuveni 40 tūkstošus mūsu valsts iedzīvotāju. Latvijas
Infektoloģijas centrā (LIC) tieši šogad reģistrēti 863 C hepatīta
pacienti, informēja LIC eksperte Velga Ķūse, vēsta LETA.
Osteoartrīts ir viena no tām kaitēm, kuras attīstības risks
palielinās līdz ar vecumu. Kā atzīst speciālisti - šī ir visplašāk
izplatītā un vislabvēlīgāk noritošā saistaudu sistēmas saslimšana,
kas skar vairāk nekā 20 miljonus pasaules iedzīvotāju.
Osteoartrīts ir viena no tām kaitēm, kuras attīstības risks
palielinās līdz ar vecumu. Kā atzīst speciālisti - šī ir visplašāk
izplatītā un vislabvēlīgāk noritošā saistaudu sistēmas saslimšana,
kas skar vairāk nekā 20 miljonus pasaules iedzīvotāju.
"Es nemaz nepārdzīvoju, ka man palika 70 gadu, ar šo gadadienu nekas nav mainījies. Jo var 20 gados dzīvot kā vecs un var būt jauns arī 70 gados," pārliecinoši attrauc Māra Švāģere, kad viņai vaicāju, kādas bijušas sajūtas, pamostoties dzimšanas dienas rītā.Dāma, kura joprojām valkā džinsus un augstpapēžu zābaciņus, kura nav iestigusi mazpilsētas lēnīgajā ritmā, bet, gluži otrādi, - ar savu darbīgumu uzkurbulējusi apkārtējos; kura nav padevusies kaitēm, bet metusi tām izaicinājumu, ar riteni katru dienu nobraucot 10 kilometru.