Es atradu veidu, kā ūdens strūklu var padarīt tik perfektu, ka tā izskatās pēc stikla caurulītes. Mākslinieks Miķelis Mūrnieks piedāvā stāstus, kas ir integrēti telpiskos objektos.
Mākslas stacijā Dubulti no piektdienas skatāma izstāde Pasaule manos sapņos, kas veltīta pāragri mūžībā aizgājušā tēlnieka Roberta Dinera – no akadēmiskas ievirzes figurālisma neatkarīga tīrradņa – mākslai.
Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā
"Es mēģinu atrast savu vietu Latvijā, kurā viss savienojas vienā veselumā un kaut kādā veidā risinās vai arī nerisinās," saka daudzsēriju filmas Padomju džinsi režisors Staņislavs Tokalovs
"Nē, sējējs nav sīkumains – sēklu sēj/ un neskaita, ja kāda nedīgst/ viņš atvēž roku un pasaulei/ sēj/ kur dīgst un nedīgst" – rakstīja dzejnieks Imants Ziedonis, kura daiļrade turpina iedvesmot Imanta Ziedoņa fonda Viegli kultūrizglītības iniciatīvu Ziedoņa klase jaunām idejām.
"Lai skan! Lai Latgale skan! Lai skan savos vīros! Lai skan savās sievās! Lai Latgale skan mūsu bērnos!" pagājušās nedēļas izskaņā Latgales vēstniecībā Gors notikušajā Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks pasniegšanas ceremonijā sacīja diriģents Jānis Mežinskis, kura vadītais vīru koris Graidi saņēma mālā veidoto statueti par panākumiem XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru konkursa finālā Koru kari.
"Eižens Finks bija īpašs, un būt atšķirīgam no citiem vienmēr ir sarežģīti, tāpēc stāsts ir par balto vārnu mūsu sabiedrībā," saka aktieris Maksims Busels, kurš atveido galveno lomu rokoperā Sfinksa
Svētdienas vakarā 74. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā savu pasaules pirmizrādi piedzīvoja latviešu režisora Dāvja Sīmaņa veidotā vēsturiskā drāma Marijas klusums/Maria’s Silence, kas ir iekļauta programmā Forums.
Īsi pirms atgriešanās Lāčplēša ielā Jaunais Rīgas teātris ir izdevis grāmatu Kā lēna un mierīga upe ir atgriešanās par teātra dzimšanu un dzīvi. Tās autori ir Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis, aktieri Elita Kļaviņa, Kaspars Znotiņš, Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Sandra Kļaviņa, Baiba Broka, Andris Keišs, direktore Gundega Palma un ārējo sakaru daļas vadītāja Elīna Adamaite.
"Ļaujam runāt emocijām," saka sporta žurnālists Dāvids Ernštreits, kurš kopā ar Inesi Kļavu ir radījis dokumentālo filmu par visu laiku labāko Latvijas slēpotāju Patrīciju Eiduku
Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps balvu par mūža ieguldījumu saņems filmu māksliniece, ilggadējā Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova, kura sāka darbu Rīgas kinostudijā 1978. gadā kā māksliniece inscenētāja un kopš tā laika ir saņēmusi piecus Lielos Kristapus.
"Atmiņas ir gaistošas, un, nodotas no paaudzes paaudzē, tās kļūst arvien izplūdušākas un neskaidrākas. Man gribētos šo neizbēgamo procesu piebremzēt, uz mirkli apturēt un sajust to saikni, kas mani vieno ar katru no cilvēkiem, kuru dzīve ir ietekmējusi manējo.
Ar Latvijas animācijas klasiķes Rozes Stiebras jaunās filmas Sirds likums pirmizrādi 1. februārī plkst. 18 kinoteātrī Splendid Palace tiks atklāts šī gada Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps festivāls.
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2023. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2025. gada pavasarī, ir izvirzījusi trīs autorus.
"Vakar aizgāju uz izrādi. Visi apsveic. Jauki!" nākamajā dienā pēc Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps nomināciju izziņošanas saka aktrise Indra Burkovska, kura pretendē uz šo bronzas figūriņu kategorijā Labākā aktrise galvenajā lomā par savu darbu režisores Elzas Gaujas filmā Pastkarte no Romas, kas 11. janvārī kinoteātrī Splendid Palace piedzīvos savu pirmizrādi.
Ceturtdien, 4. janvārī, BBstudios paviljonā Vagonu ielā 16, Rīgā, tika izziņoti Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pretendenti. Visvairāk – divpadsmit – nomināciju ir saņēmusi režisoru Staņislava Tokalova un Jura Kursieša veidotā daudzsēriju filma Padomju džinsi, kas pirmizrādi piedzīvos drīzumā.
Teātris sākas ar drēbju pakaramo (garderobi) – par vairāk nekā deviņdesmit gadu senās frāzes nemainīgo aktualitāti atgādinās Latvijas Nacionālā teātra pirmā pirmizrāde jaunajā, 2024. gadā.
Jaunais gads Jūrmalas kultūras dzīvē iesāksies ar vairāku jaunu izstāžu atklāšanu. No 5. janvāra līdz 11. februārim Jūrmalas muzeja (Tirgoņu iela 29, Jūrmala) otrā stāva zālēs būs aplūkojama Jūrmalas mākslinieku biedrības izstāde Klusā daba neklusē, kurā būs eksponētas gan pēdējos gados radītas klusās dabas, gan arī Jūrmalas muzeja krājumā esošie darbi, kas aptver plašu laika periodu – no XVIII gadsimta otrās puses līdz pat mūsdienām –, katrs no tiem raksturo savu laikmetu, tradīcijas un stilu.
Latvijas muzeju krājuma artefakti aizceļojuši uz Īrijas Modernās mākslas muzeju Dublinā, kur atklāta izstāde Pašnoteikšanās. Globālā perspektīva (Self-Determination: A Global Perspective).
Es uzrakstīju šo grāmatu pēc klusēšanas gada. Man šķiet, ka paklusēt ir svarīgi, paklusēt un padomāt par dzīvi, – sava jaunākā romāna Jōna (izdevniecība Dienas grāmata) atklāšanā sacīja rakstniece Nora Ikstena.
Tartu kā nākamā gada Eiropas kultūras galvaspilsēta savā programmā pievērsīs uzmanību arī ikvienam pamanāmam, bet līdz šim reti izceltam mākslas veidam – ielu mākslai. Kāpēc apgleznotas sienas un arī oficiāli neatļauti zīmējumi pilsētvidē ir atbalstāms un attīstāms virziens, un ar ko īpaša ir tieši Igaunijas ielu māksla, stāsta māksliniece Sirla.
Grupas Triānas parks līdere Agnese Rozniece ir apņēmības pilna modernizēt mūzikas izglītības procesu skolās un tādējādi mainīt pašmāju izklaides industriju
36. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Berlīnē ir triumfējusi franču režisores Žistīnes Triē drāma Kritiena anatomija (Anatomy of a Fall), kas saņēma piecas balvas.