Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns paziņojis, ka valsts vēloties deportēt 39 Krievijas pilsoņus, ko uzskata par Francijas drošību apdraudošiem radikālā islāma piekritējiem, vēsta Svobboda.org. Intervijā radio RMC ministrs gan nav identificējis tos, kurus Francija vēlas deportēt, ne arī norādījis viņu tautību vai vecumu.
Izraēlas Aizsardzības spēki paziņojuši, ka naktī uz pirmdienu turpinājuši un paplašinājuši sauszemes militārās operācijas Gazas joslā, vēsta Deutsche Welle. Sauszemes spēku iegūtā informācija esot arī palīdzējusi gaisa triecienā pa islāmistu organizācijas Hamās izvietojuma punktu iznīcināt vismaz 20 islāmistu kaujiniekus.
Masīvā meklēšanas operācijā varasiestādes Meinas štatā ASV vakar dzina pēdas 40 gadu vecajam Robertam Kārdam pēc tam, kad Luistonas pilsētā vīrietis ar automātisko ieroci nošāva vismaz 18 cilvēkus restorānā un boulinga zālē, ievainojot vēl 13, vēsta Associated Press.
Itālijas valdības apstiprinātajā jaunajā budžetā paredzēts atvēlēt miljardu eiro dzimstības veicināšanai un atbalstam ģimenēm, vēsta Euractiv.com. Itālijas valdības vadītāja Džordža Meloni izteikusi bažas, ka Itālijas zemā vidējā dzimstība, kuras rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā, apdraud nacionālās sociālās nodrošināšanas sistēmas darbību.
Šveicē nedēļas nogalē notikušās parlamenta vēlēšanas
nesušas pārliecinošus panākumus galēji labējiem politiskajiem spēkiem, bet par lielākajiem zaudētājiem uzskatāmas partijas, kuru politikas
stūrakmens ir vides aizsardzība, vēsta Swissinfo.com.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Phenjanā ticies ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čen Unu, lai pārrunātu abu valstu sadarbības padziļināšanu, pavēstījusi Krievijas Ārlietu ministrija. Daudzi mediji raksturo šo S. Lavrova vizīti kā Kremļa saimnieka Vladimira Putina viesošanās Ziemeļkorejā sagatavošanu, iezīmējot īpašu Krievijas pievēršanos saišu attīstīšanai ar valsti, kas līdz šim atradusies starptautiskā izolācijā.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins sarunās Pekinā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu slavējis "politisko savstarpējo uzticēšanos" starp Krieviju un Ķīnu un teicis, ka attiecības starp abām valstīm "nemitīgi padziļinās", vēsta Ķīnas ziņu aģentūra Siņhua.
Izraēlas Aizsardzības
spēki paziņojuši, ka ir apkopota informācija par 199 cilvēkiem, ko islāmistu organizācijas Hamas kaujinieki sagūstīja iebrukuma laikā Izraēlā aizpagājušajā nedēļā un
pašlaik tur ķīlniekos Gazas
joslā. Izraēlas pārstāvji esot
sazinājušies ar šo cilvēku ģimenēm.
Izraēlas valdība paziņojusi, ka Gazas joslas pilnīgā blokāde netiks pārtraukta, kamēr netiks atbrīvoti palestīniešu islāmistu kaujinieku iebrukumā Izraēlā nedēļas nogalē sagūstītie līdz pat 150 ķīlnieki, vēsta BBC.
NATO valstis sola, ka turpinās atbalstīt Ukrainu, tai aizsargājoties pret Krievijas iebrucējiem, gan ar papildu
pretgaisa aizsardzības sistēmu, gan munīcijas un iznīcinātājlidmašīnu piegādēm.
Mediju aptaujātie analītiķi prognozē, ka Izraēlas un palestīniešu pašreizējais konflikts īstermiņā būtiski neietekmēs naftas cenas, jo ne Izraēla, ne palestīniešu apdzīvotā Gazas josla nav nozīmīgas naftas ieguvējas. Situācija naftas tirgū gan varētu mainīties, ja konflikts izpletīsies uz citām valstīm, izraisot reģionālo nestabilitāti, un ja tajā būtiski iesaistīsies Libānā bāzētā islāmistu kustība Hezbollah vai Irāna, vēsta Al Jazeera.
Nedēļas nogalē notikušo vēlēšanu rezultāti divās Vācijas federālajās zemēs rāda, ka izgāzušās valstī valdošās koalīcijas partijas, bet panākumus guvuši konservatīvie un arī galēji labējie populisti, vēsta Deutsche Welle. Vācijas politikas eksperti pauž viedokļus, ka šo vēlēšanu sekas varētu izpausties visā valstī un ka vēlēšanās citās federālajās zemēs varētu būt līdzīgi rezultāti.