Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Sabīne Bērziņa

Invaliditāte kā tiesas spriedums pret izglītību un karjeru(14)

Pērnā gada nogalē Diena sāka rakstu sēriju, tuvāk aplūkojot tūkstošgades paaudzi, kuru mēdz raksturot kā dzimušu iespēju laikmetā. Pirmajā rakstā uzmanība tika vērsta uz tādu personu grupu, kas nav nodarbinātas un neiegūst izglītību. Galvenais iemesls, kāpēc jaunietis var nonākt šādā situācijā, ir priekšlaicīga mācību pamešana – 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, nevar atrast darbu. Jaunieši šādu izvēli izdara dažādu iemeslu dēļ, tomēr Latvijā ir kāda sabiedrības grupa, kas jau no pirmā mācību gada izteikti bieži saskaras ar šķēršļiem, mēģinot iegūt tādu izglītību kā visi pārējie, – cilvēki ar invaliditāti. Tas savukārt rada šķēršļus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un sevi pienācīgi nodrošināt.

Tie, kam nav mašīnas, var iet kājām

Jau gadiem Zvārtavas pagasta iedzīvotāji līdz novada centram Valkai ar sabiedrisko transportu var aizbraukt tikai divas reizes nedēļā. Autobuss kursē reizi darba nedēļas laikā un sestdienā, precizē Valkas novada pašvaldības pārstāve Aksana Markoviča. Pretējā virzienā autobuss brauc pēc trim stundām. Līdz ar to, piemēram, par došanos uz darbu ar sabiedrisko transportu nevar būt ne runas, viņa norāda.

Nav skaidrs, cik ļoti pieaugs Stradiņa slimnīcas būvdarbu izmaksas(8)

Būvkompānija SBRE saņēmusi Veselības inspekcijas atzinumu, kurā tā iebilst pret Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas būvdarbu pirmās kārtas nodošanu ekspluatācijā. Tomēr ne SBRE, ne arī darbu pasūtītājs savu vainu tajā nesaskata. Slimnīcas nodošana ekspluatācijā kavējas jau kopš oktobra, un tagad darbi ievilksies vēl vairākus mēnešus, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Jaungada pārsteigums RPIVA(17)

Dienu pēc tam, kad Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) izsludināja ziemas uzņemšanas sākumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nāca klajā ar paziņojumu, ka resursu konsolidācijas nolūkos akadēmiju reorganizēs. Plānots to pievienot Latvijas Universitātei (LU).

Kavējas ar bēgļu uzņemšanu(10)

Cilvēki bēgļu kvotu sistēmas ietvaros uz Latviju joprojām tiek pārcelti katru mēnesi. Arī janvārī plānots uzņemt vairākas bēgļu grupas no Grieķijas, Itālijas un Turcijas, informē iekšlietu ministra padomniece Daiga Holma. Tomēr šobrīd nav skaidrs, cik ilgā laikā spēsim izpildīt savas saistības un valstī uzņemt vairāk nekā 500 cilvēku, kurus bijām apņēmušies pārvietot līdz šī gada augustam. Konkrētu cilvēku skaitu, kas tuvāko mēnešu laikā ieradīsies Latvijā, pagaidām neatklāj ne Iekšlietu ministrija (IeM), ne Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Arī to, no kurām valstīm bēgļus pārcels, nepauž līdz brīdim, kad šie cilvēki valstī jau ir ieradušies.

Vētrains gads ārpolitikā(3)

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) savu ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos sāk, šo gadu raksturojot kā tādu, kurā turpinājām saskarties ar dažādiem nestabilitāti nesošiem izaicinājumiem. Situāciju radījusi militārā konflikta eskalācija un humānā krīze Sīrijā, kas Eiropai nesusi migrācijas spiedienu un drošības apdraudējumu. Piesaukta arī Donalda Trampa ievēlēšana, Lielbritānijas referendums par izstāšanos no ES un Krievijas mestie izaicinājumi mieram un stabilitātei Eiropā. Ziņojumā pieminēti arī tādi notikumi kā Parīzes klimata nolīguma noslēgšana, "kas ir cilvēces nozīmīgākā starptautiskā vienošanās klimata pārmaiņu novēršanai", un Latvijas uzņemšana Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD).

Integrācijas plāni buksē(11)

Kopš decembra sākuma mentora pakalpojumus patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu vairs nesniedz biedrība Latvijas Sarkanais Krusts (LSK), bet gan biedrība Patvērums Drošā māja. LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops Dienai jau iepriekš stāstījis, ka mentora iespējas palīdzēt nopietni ierobežo vairāki apstākļi, un arī tagad, atbildot uz jautājumu, ar kādām grūtībām, viņaprāt, saskarsies biedrības darba pēcteči, viņa diagnoze pēc būtības nav mainījusies.

Valsts budžeta miljoni motoru sporta stutēšanai(11)

Valsts finansējums nacionālas nozīmes starptautiskajām rallija un motokrosa sacensībām pēdējos gados bijis ievērojami lielāks nekā citiem sporta pasākumiem. Diena apkopoja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktora Edgara Severa sniegto informāciju par 2013.–2017. gada budžeta līdzekļiem, kas atvēlēti šādiem mērķiem, un secināja – kopumā rallijiem, rallijkrosiem un motokrosiem no valsts budžeta tērēti teju četri miljoni eiro, taču naudu atvēl arī Liepājas pašvaldība un Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD). To, kāpēc līdzekļus iegulda tieši šo sacensību rīkošanā, IZM skaidri pamatot nevar.

Nākamgad pārtika kļūs dārgāka(5)

Latvijas iedzīvotājus 2017. gadā sagaida pārtikas produktu cenu kāpums vairākās preču grupās. Var prognozēt, ka izmaiņas skars piena produktus, kafiju, atsevišķus augļus, piemēram, apelsīnus, kā arī cukuru un, iespējams, vairākus eļļas veidus, otrdien lasāms laikrakstā Diena.

Kā nesaņemt Nobela prēmiju(7)

Nobela prēmiju par dažādiem sasniegumiem dažādās jomās piešķir jau 115 gadu, tomēr visā balvas pastāvēšanas vēsturē neviens latvietis to vēl nav izcīnījis. Ceļā reizēm stājusies politika un balvas pasniegšanas statūti, citreiz – kūtrums un muļķīga nezināšana par nominantu pieteikšanas kārtību.

"Simtlatnieki" vēl vajadzīgi(2)

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) informē, ka sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām šī gada pirmajos desmit mēnešos pagaidu sabiedriskā darba programmā iesaistīti 10 548 bezdarbnieki, izveidojot 2936 darbvietas. Iniciatīva pēc būtības ir tā sauktās simtlatnieku programmas pēctece, un vienu cilvēku par 150 eiro mēnesī nodarbina ne ilgāk kā četrus mēnešus. Pēc gada uz pagaidu darbvietu var pretendēt atkal. Rīgā, kur bezdarba līmenis ir 4,9%, izveidotas 300 vietas, savukārt Rēzeknē, kur rādītājs sasniedz 15,2% un ir augstākais lielo pilsētu vidū, izveidotas 100 vietas, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Romus integrē uz papīra, nevis realitātē(18)

Otrdien Ministru kabineta sēdē apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) ziņojumu par nacionālo minoritāšu aizsardzības izpildi Latvijā, kurā aplūkots, kā Latvijai veicas ar Eiropas Padomes rekomendāciju pildīšanu. Kopumā ziņojumā iekļautā informācija norāda uz situācijas uzlabošanos valstī, taču romu pārstāvis stāsta, ka pārmaiņas notiek pārāk gausi, trešdien lasāms laikrakstā Diena.

Diena pēta: Tūkstošiem jauniešu Latvijā - bez darba un izglītības(45)

Jauni cilvēki 15–34 gadu vecumā veido teju ceturto daļu Latvijas sabiedrības. Tos, kuri dzimuši pēc 1980. gada, dēvē par millenials jeb latviskojot – par tūkstošgades paaudzi. Mēdz teikt, ka viņi dzimuši iespēju laikā, tomēr realitātē ne visas durvis ir tik plaši atvērtas. Diena sāk rakstu sēriju, kurā dažādos griezumos tiks apskatīts, kā dzīvo mūsdienu jaunieši un ar kādiem izaicinājumiem viņi sastopas, sākot patstāvīgu dzīvi.

Skarba diagnoze veselības sistēmai(8)

Pasaules Banka (PB) nākusi klajā ar gala ziņojumu pētījumam par Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Minētais pētījums, kas izmaksāja 1,3 miljonus, jau iepriekš izpelnījās vietējo jomas ekspertu nopēlumu un, neskatoties uz to, ka veikti labojumi, atsevišķas personas joprojām to sauc par brāķi, aicinot valsti neapmaksāt pētnieku darbu. Veselības ministre Anda Čakša (virzīta no ZZS) gan pārliecināta, ka rezultāti ir vērā ņemami.

Populisma recepte(26)

Pirms sešiem gadiem uz Igaunijas politiskās skatuves parādījās partija, kas pusotra mēneša laikā nopelnīja milzīgu uzmanību medijos, ceturtdaļas vēlētāju atbalstu un... pārtrauca savu darbību. Tās panākumi vēl joprojām mulsina politisko notikumu komentētājus un liek uzdot jautājumu, ko īsti partijās meklē un novērtē vēlētājs

Krāpniekiem savas modes tendences

Valsts policijā (VP) novērots, ka pēdējā laika "aktualitāte" ir krāpšanās ar sludinājumu portālu starpniecību, pirmdien vēsta avīze Diena.

Pārgalvība vainojama pie svētdienas avārijas

Svētdienas vakarā pēc pulksten sešiem no Salacgrīvas novada pa Tallinas šoseju Rīgas virzienā devās trīs autobusi ar bērniem un jauniešiem. Savukārt no Rīgas – vieglā Volvo automašīna, kuras vadītājs, neapdomīgi mēģinot apdzīt kravas auto uz slikti pārredzama ceļa sliktos braukšanas apstākļos, iebrauca pretējā joslā.

Problēmbērni pamesti savā vaļā(5)

Valsts institūciju apkopotie dati norāda uz pieaugošu vardarbību pret bērniem. Lai gan visbiežāk par nodarījumiem atbildīgi ir vecāki un citi ģimenes locekļi, vardarbība izplatīta arī pašu bērnu starpā, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Ņikitina parādi rada korupcijas risku(11)

Publiskajā telpā izskanējusi informācija, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata kandidāts Andris Ņikitins bauda koalīcijas atbalstu tālākai virzīšanai uz amatu, lai gan Vienotības, Zaļo un zemnieku savienības, kā arī Nacionālās apvienības vadība noliedz, ka notikusi politiska vienošanās. Aplūkojot pēdējā publiski pieejamajā amatpersonas deklarācijā publiskotos datus, redzams, ka Ņikitinam ir 227 420,10 eiro lielas parādsaistības. Sabiedrības par atklātību Delna direktors Jānis Volberts brīdina, ka šāda summa rada korupcijas riskus.

Veikals izbrauc viķeri*(3)

Ne tikai aizvest pārtiku un pirmās nepieciešamības preces, bet arī parunāties un uzklausīt. Svetlanai Marksai jau vairāk nekā desmit gadu pieder autoveikals, ar ko ik nedēļu viņa apbraukā Priekules novada laukus.

Vēstnieka negodprātība liek pārskatīt pabalstu sistēmu(14)

Pēc Dienas publikācijas Ārlietu ministrijā (ĀM) pabeigtajā pārbaudē apstiprinājies, ka bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns astoņus mēnešus nepamatoti saņēmis pabalstu par laulātās atrašanos ārvalstīs. Tajā laikā viņa dzīvesbiedre Gunta Razāne bijusi nodarbināta algotā darbā, tāpēc nauda vēstniekam nepienācās. Nelikumīgi saņemtos 6159 eiro viņš atmaksājis, taču šī gadījuma dēļ ministrijā sākts audits, lai novērtētu pabalstu izmaksas sistēmu kopumā un novērstu tās nepilnības

Ieteiks narkomānus ārstēt, nevis sodīt(95)

Latvijā sākts divu gadu ilgs Eirāzijas Kaitējuma mazināšanas tīkla (EHRN) un biedrības DIA+LOGS projekts, kura ietvaros informēs un rosinās valsti pārskatīt narkotiku apkarošanas politiku. EHRN, piemēram, to iesaka veidot pēc Portugāles modeļa - dekriminalizēt narkotiku lietošanu un uzglabāšanu personīgai lietošanai.

Ieteiks ārstēt, nevis sodīt(1)

Latvijā sākts divu gadu ilgs Eirāzijas Kaitējuma mazināšanas tīkla (EHRN) un biedrības DIA+LOGS projekts, kura ietvaros informēs un rosinās valsti pārskatīt narkotiku apkarošanas politiku. EHRN, piemēram, to iesaka veidot pēc Portugāles modeļa - dekriminalizēt narkotiku lietošanu un uzglabāšanu personīgai lietošanai. Iekšlietu ministrijas pozīcija gan ir, ka Latvija tam nav gatava.

Pārbauda, vai bijušais vēstnieks ASV pabalstu saņēmis godīgi(6)

Ārlietu ministrija (ĀM) sākusi pārbaudi, lai noskaidrotu, vai bijušais Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns saņēmis pabalstu par laulātā uzturēšanos valstī atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem. Iespējams, pabalsts piešķirts nepamatoti, tā kā bijušā vēstnieka sieva Gunta Razāne, kura šomēnes izvirzīta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja vietnieces amatam, vīra diplomātiskā dienesta laikā strādājusi a/s Latvijas finieris, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.