Eurostat dati liecina, ka 14,7% jauniešu nav nodarbināti un neiegūst izglītību. Šo sabiedrības grupu mēdz saukt par NEET jauniešiem, un desmitdaļa no viņiem tādā situācijā pavadījuši vairāk nekā gadu. Kas viņi ir un kā nonākuši stāvoklī, kas bieži nes negatīvas sekas ne vien individuālā, bet arī valstiskā līmenī?
Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Tutova veikusi aptuvenu aprēķinu par to, cik zaudē valsts, ja jaunietis nemācās un nestrādā. Vidējais bezdarba pabalsta apmērs, ko maksā deviņus mēnešus, ir 249 eiro mēnesī, bet pēc tam persona saņem garantēto minimālo ienākumu – 49,80 eiro mēnesī. Viņa dalība nodarbinātības programmās, piemēram, profesionālās un neformālās izglītības pasākumos, kas ilgst līdz sešiem mēnešiem, izmaksā vidēji 500 eiro. Kopā izdevumi viena NEET jaunieša atbalstam gadā varētu būt aptuveni 2890 eiro. Taču, ja viņš atrastu darbu un saņemtu vismaz vidējo algu, valsts nodokļu veidā iekasētu 2664 eiro gadā. Saskaitot kopā atbalstu jaunietim un viņa nenomaksātos potenciālos nodokļus, sanāk, ka valsts ik gadu par katru NEET pārstāvi zaudē vismaz 5554 eiro.
Būtisks faktors, kas var būt kā priekšlaicīgs vēstnesis, ka jaunietim ir potenciāls nonākt NEET grupā, ir zema izglītība. 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kas nav ieguvuši vidējo izglītību un ir pārtraukuši mācības, nevar atrast darbu.
"Galvenais, lai uzlabotu jauniešu situāciju darba tirgū, ir nodrošināt, ka visi jaunieši iegūst vismaz vidējo izglītību," uzsvērts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā Ieguldām jauniešos: Latvija.
Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtītā Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījumā konstatēts, ka augstāks risks pamest skolu ir 16–18 gadu veciem zēniem, pilsētas skolu, it īpaši Rīgas, skolēniem. Jauniešiem ir raksturīgs sekmju līmenis zem četrām ballēm, lielākā daļa no viņiem nāk no viena vecāka vai maznodrošinātām ģimenēm, bet galvenie faktori agrīnai skolas pamešanai ir mācīšanās motivācijas trūkums un vienaldzīga vecāku attieksme. Kā secināts OECD pētījumā, sievietes mācības pirms vidējās izglītības saņemšanas pamet divreiz retāk.
Jāatzīmē, ka LM, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), sociālajiem dienestiem un nevalstiskajām organizācijām, kopumā īsteno 16 dažādu programmu jauniešu izglītošanai un iekļaušanai darba tirgū. Tomēr OECD pētnieki lēš, ka tikai aptuveni puse NEET grupas jauniešu ir reģistrējušies NVA. Sasniegt nereģistrētās personas ir krietni grūtāk, taču tas ir būtiski, lai izvairītos no ilgtermiņa neaktivitātes. Ja ar jauniešiem nesazinās tieši pēc mācību pārtraukšanas, vēlāk var būt daudz grūtāk viņus no jauna iesaistīt izglītībā vai darbā, norādīts pētījumā. Savukārt "NVA galveno uzmanību pievērš motivētiem, nodarbināmiem jauniešiem, atstājot grūtāk nodarbināmu personu lietas sociālo dienestu pārziņā". Turklāt jau pēc neilga bezdarbības laika posma jaunietis varētu zaudēt ieradumu agri celties un iesaistīties strukturētās aktivitātēs visas dienas garumā, tādējādi viņš kļūst mazāk atsaucīgs pret centieniem viņu atkārtoti iesaistīt aktivitātēs, kurās vajadzīgs regulārs apmeklējums un disciplīna. Tutova gan piebilst, ka OECD pētījums veikts pirms vēl bija iespējams izvērtēt jaunākos NVA pasākumus, kas iekļauti Jauniešu garantijas programmā. Tomēr pētnieku teikto apstiprina arī Dienas uzrunātais agrākais NEET grupas pārstāvis Andris (vārds mainīts), kurš norāda, ka nav vērsies sociālajā dienestā, bet paši tā darbinieki viņu nav meklējuši. Tas rezultējies ne vien ar pusotru gadu NEET statusā, bet arī ar jau iepriekšminēto elementāro prasmju notrulināšanos.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 2. decembra, avīzē Diena!
a
Zigis
Juris