Viņa ir neatkarīga kaķene ar pašcieņu un milzīgu pienākuma izjūtu un apzinās savu nozīmi Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā. Mince te uzradās pirms divpadsmit gadiem. Tikai vienu reizi - šā gada janvārī - kāds apmeklētājs uzrakstījis par kaķeni sūdzību un nosūtījis to Veselības inspekcijai.
Viņa ir neatkarīga kaķene ar pašcieņu un milzīgu pienākuma
izjūtu un apzinās savu nozīmi Paula Stradiņa Klīniskās
universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā.
Mince te uzradās pirms divpadsmit gadiem. Tikai vienu reizi - šā
gada janvārī - kāds apmeklētājs uzrakstījis par kaķeni sūdzību un
nosūtījis to Veselības inspekcijai.
Ilgi priecājos par fotogrāfes Marikas Vanagas suņu un kaķu fotogrāfijām un videosižetiem portālā Facebook, beidzot braucu uz Spuņciemu, kur Marika un viņas palīgs un draugs mākslas vēsturniece Dace Čoldere pirms piecpadsmit gadiem klaja lauka vidū uzcēla māju. Tajā azartiski, ar vērienu saimnieko trīs seteri un trīs kaķi.
Arnolds Auziņš uz interviju ierodas precīzi minūte minūtē un
sniedz man skaistu rozi: «Eduards Rozenštrauhs man iemācīja - kad
ej uz tikšanos ar sievieti, vienmēr dāvini viņai puķes!» Vingru
gaitu, krampīgu apkampienu, gaišu smaidu sejā, Arnolds noskaņo
sirsnīgai sarunai. Viņš priecājas: «Man ir astoņdesmit četri gadi,
bet jūtos kā sešdesmitgadīgs!»
Ilgi priecājos par fotogrāfes Marikas Vanagas suņu un kaķu
fotogrāfijām un videosižetiem portālā Facebook, beidzot
braucu uz Spuņciemu, kur Marika un viņas palīgs un draugs mākslas
vēsturniece Dace Čoldere pirms piecpadsmit gadiem klaja lauka vidū
uzcēla māju. Tajā azartiski, ar vērienu saimnieko trīs seteri un
trīs kaķi. Šeit viņiem pieder pushektārs zemes ar plašu skatu uz
apkārtējo safari un tur mītošajām stirnām, bebriem, zaķiem un
lapsām.
Kristīna Putinceva dzīvo pašā Rīgas pievārtē skaistā mājā meža ielokā. Viens iemesls ciemoties pie viņas būtu apsveikt talantīgo jauno darba biedreni, kura īsā laikā sevi pierādījusi, veidojot profesionālas saistošu rakstu sērijas laikrakstā Diena. Februāra sākumā viņa saņēma augstu atzinību - Latvijas Žurnālistu savienības Cerības balvu, kas apliecina, ka Kristīna izvēlētajā profesijā jau strādā ar pilnu krūti. Īstais šī brauciena iemesls bija iepazīties ar Kristīnas runci, kuru pirms trim mēnešiem viņai no rokas rokās nodeva žurnālists Lato Lapsa.
Sirsnīgā kolēģe Kristīna Putinceva dzīvo pašā Rīgas pievārtē
skaistā mājā meža ielokā. Viens iemesls ciemoties pie viņas būtu
apsveikt talantīgo jauno darba biedreni, kura īsā laikā sevi
pierādījusi, veidojot profesionālas saistošu rakstu sērijas
laikrakstā Diena. Februāra sākumā viņa saņēma augstu
atzinību - Latvijas Žurnālistu savienības Cerības balvu, kas
apliecina, ka Kristīna izvēlētajā profesijā jau strādā ar pilnu
krūti. Īstais šī brauciena iemesls bija iepazīties ar Kristīnas
runci, kuru pirms trim mēnešiem viņai no rokas rokās nodeva
žurnālists Lato Lapsa.
Otrdienas rīts Rīgā. Mīnuss seši grādi. Auksts vējš. Pret koka
stumbru izdauzu no mūsu piemājas kaķu dzeramtrauka ledū sasalušo
ūdens bumbu, ieleju siltu. Minkas kāri dzer. Attālāk bariņā
sapulcējies vārnu bariņš. Gaida rīta devu, kas viņām tiks, kad kaķi
būs ieturējuši brokastis. Kāda vārna bezbailīgi un uzmanīgi
pietuvojas saulē mirguļojošajai ledus bumbai, brīdi to aplūko no
visām pusēm.
Tropu josla uz zemeslodes ir milzīgs, sarežģīts un nozīmīgs
pasaules rajons, kur liela dzīvnieku un dabas daudzveidība, lietus
meži, tuksneši, svelme, sausums, pa vidu dažādas savannas. Aizverot
acis, var iedomāties, ka globuss pašā vidū pārsiets ar platu krāšņu
jostu. Drīz šim nolūkam būs vajadzīga jau daudz platāka josta, jo
globālo klimata pārmaiņu rezultātā tropu josla strauji
paplašinās.
Ir cilvēki, kas tic, ka dzīvē visu
nosaka paši, ir tādi, kas pieņem, ka visu vada nejaušība. Taču
tikšanās, šķiršanās un jaunas tikšanās, šķiet, notiek pēc
noteiktām likumsakarībām, pat ja mēs tās neizprotam un
nepamanām.
Ir cilvēki, kas tic, ka dzīvē visu nosaka paši, ir tādi, kas
pieņem, ka visu vada nejaušība. Taču tikšanās, šķiršanās un jaunas
tikšanās, šķiet, notiek pēc noteiktām likumsakarībām, pat ja mēs
tās neizprotam un nepamanām.
Par Megiju rakstīju 30. janvāra avīzē. Īsumā - divus gadus veco
takša šķirnes kucīti saimnieki bija nodevuši Ogres patversmē, kur
to ieraudzīja mākslinieks Vilis Vizulis. Megija bija dzimusi viņa
takšu audzētavā, un šķita - atdota labās rokās! Te nu bija! Par
nelaimīgo takšu meitenīti ieinteresējās rīdziniece Ilona Voroņko.
Veselīgs dzīvesveids un regulāras veselības pārbaudes ir garants jēgpilnām vecumdienām, šonedēļ lasāms laikraksta Diena pielikumā Senioru Diena.Pēc ANO prognozēm, senioru īpatsvars tuvāko 50 gadu laikā pasaulē pieaugs par 30–40 procentiem. Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists internajā medicīnā Aivars Lejnieks uzsver, ka šī demogrāfiskā tendence skars arī Latviju: "Mūsu laikos 65 gados neviens nav vecs cilvēks, viņš ir gados vecāks jeb jauns vecs cilvēks.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Jāņa Rozes apgādā iznākusi koša, nebēdnīga un izglītojoša somu
mākslinieces Jūlijas Vuori bilžu grāmata bērniem Ruksis un
skaitļi. Tajā Ruksis iejūtas dažādos pasaku tēlos un palīdz
iepazīt ciparus. Grāmata iedrošina mazos lasītājus spert pirmos
soļus skaitļu pasaulē un apbur ar savu humorpilno fantāziju.
Latviešu lasītāji Somijā populāro Ruksi jau iepazinuši iepriekš
izdotās grāmatās - amizanti vilinošā komiksā gan lieliem, gan
maziem lasītājiem Ruksis un bilžu grāmatā mazajiem
Ruksis un krāsas.
Pēc ANO prognozēm, senioru īpatsvars tuvāko 50 gadu laikā
pasaulē pieaugs par 30-40 procentiem. Rīgas Stradiņa universitātes
profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas
galvenais speciālists internajā medicīnā Aivars Lejnieks uzsver, ka
šī demogrāfiskā tendence skars arī Latviju: «Mūsu laikos 65 gados
neviens nav vecs cilvēks, viņš ir gados vecāks jeb jauns vecs
cilvēks. Veselības stāvoklim senioru gados ir ārkārtīgi liela
nozīme. Gan sabiedrība, gan katrs cilvēks atsevišķi ir
ieinteresēti, lai seniori savu zelta rudeni baudītu, būdami aktīvi
un veseli.»
Pirmā doma - šis nepavisam nebija tas, ko, spriežot pēc
nosaukuma, gaidīju no sešpadsmit minūšu garās dāņu režisora Jona
Banga Karlsena īsfilmas Kaķi Rīgā, kas uzņemta Eiropas
kultūras galvaspilsētas programmas Force Majeure ietvaros.
Kaķu Rīgā tiešām ir ļoti daudz - gan bagātos namos dzīvojošu un
smalku barību baudošu, gan visu mūžu neko vairāk par graustiem,
pažobelēm, salu un badu nezinošu, gan plašais kaķu «vidējais
slānis» - minči kā mīļi mājas gariņi daudziem jo daudziem
cilvēkiem.
Zolitūdē, pretī deviņstāvu namu rindai iegriežoties īsajā
Rikšotāju ielā, cilvēks nokļūst īstos laukos. Kopš 60. gadiem te
kaimiņos vienā privātmājā dzīvo Nepertu, otrā - Bitenieku ģimene.
Gadiem ritot, nomainījušās paaudzes, un tagad Nepertu pusē dzīvo
Manfreds ar meitu Ingu, Bitenieku pusē - Jānis ar sievu Sandu un
bērniem. Kaimiņi nevienos laikos nav ķīvējušies, allaž pāri žogam
sveicinājušies, parunājuši par dārza darbiem un laiku. Ģimeņu
draudzīgi neitrālās attiecības mainīja suņi.
Steidzieties, vēl tikai 24. un 25. janvārī iespējams baudīt
ziemas naktis Rīgas zoodārzā. Turklāt laika vīrs Toms Bricis šajās
brīvdienās sola ziemīgu laiku ar mazu salu! Kad vēl, ja ne
tagad!
Reti kurš iedomājas, ko sunim nozīmē dzīve patversmē. Stress, nemiers, bailes, neziņa par notiekošo un ilgas pēc sava cilvēka, savām mājām. Lempīgajam milzenim Dobijam paveicies - viņš jau divus mēnešus dzīvo Carnikavā, iejuties Mārtiņa Dauguļa ģimenē un pamazām sāk aizmirst, kā reiz ticis nodots un nokļuvis uz ielas.
Reti kurš iedomājas, ko sunim nozīmē dzīve patversmē. Stress,
nemiers, bailes, neziņa par notiekošo un ilgas pēc sava cilvēka,
savām mājām. Lempīgajam milzenim Dobijam paveicies - viņš jau divus
mēnešus dzīvo Carnikavā, iejuties Mārtiņa Dauguļa ģimenē un pamazām
sāk aizmirst, kā reiz ticis nodots un nokļuvis uz ielas.