Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā 0 °C
Sniega pārslas
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris

Tekla Šaitere

Vērtīga uzvara pret nežēlīgo biznesu

Pagājušajā gadā lēmumu par kažokzvēru audzēšanas izbeigšanu pieņēma Nīderlande, kas bija trešā lielākā ūdeļādu ražotāja pasaulē. Nežēlīgā nozare pilnībā aizliegta Austrijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā un Slovēnijā, savukārt Šveicē, Vācijā un Itālijā pieņemti tik stingri labturības noteikumi, ka zvēraudzēšana kļuvusi neizdevīga.

Murkšķis audzē taukus, būs auksta ziema(26)

Garijs Burņeckis un Viktorija Zaiceva dzīvo Jelgavas novada Glūdas pagasta dārziņu kooperatīvā Viesturciems. Pirms trim gadiem viņi intereses pēc iegādājās dažus trušus. Tagad uz mini zoodārzu Pie tēvoča Garika cilvēki dodas ekskursijās. Viktorija saka: "Reklāma iet no mutes mutē, un par to liels prieks.

Murkšķis audzē taukus, būs auksta ziema

Garijs Burņeckis un Viktorija Zaiceva dzīvo Jelgavas novada Glūdas pagasta dārziņu kooperatīvā Viesturciems. Pirms trim gadiem viņi intereses pēc iegādājās dažus trušus. Tagad uz mini zoodārzu Pie tēvoča Garika cilvēki dodas ekskursijās. Viktorija saka: «Reklāma iet no mutes mutē, un par to liels prieks.»

Valmiera draudzīga arī tūristiem ar mājdzīvniekiem(2)

Vai tas suns vai kaķis, vai cits mājdzīvnieks - dodoties tuvākā vai tālākā braucienā, ikviens četrkājainā kompanjona īpašnieks spiests aizdomāties - ko brauciena laikā darīt ar savu mīluli? Izrādās, labi gribot, šo sarežģījumu var atrisināt itin viegli. Lūk, Valmieras tūrisma informācijas centrs apkopojis informāciju par vietām, kur četrkājainais draugs būs tikpat gaidīts kā viņa īpašnieks.

Gaiļa dziesma pāri Mežaparka priedēm(3)

Meklējot Mežaparka klusajā ieliņā konkrēto adresi, taksometra vadītāja pēkšņi strauji nobremzē. Kā nu ne! Aiz metāla žoga skaistas divstāvu mājas priekšā zaļajā zālienā pastaigājas parastas Gallus gallus domesticus jeb mājas vistas. Nopriecājos - klāt esam! Zvanu pie vārtiņiem, un, kamēr saimnieki nāk tos atvērt, vistu bariņš jau ziņkārīgi snaiksta galvas pie žoga. Gailis vīrišķīgi slēpj savu interesi, aptekalē vistas, sak - tikai mieru, kamēr esmu jums blakus, viss ir kārtībā!

Gaiļa dziesma pāri Mežapar ka priedēm

Meklējot Mežaparka klusajā ieliņā konkrēto adresi, taksometra vadītāja pēkšņi strauji nobremzē. Kā nu ne! Aiz metāla žoga skaistas divstāvu mājas priekšā zaļajā zālienā pastaigājas parastas Gallus gallus domesticus jeb mājas vistas. Nopriecājos - klāt esam! Zvanu pie vārtiņiem, un, kamēr saimnieki nāk tos atvērt, vistu bariņš jau ziņkārīgi snaiksta galvas pie žoga. Gailis vīrišķīgi slēpj savu interesi, aptekalē vistas, sak - tikai mieru, kamēr esmu jums blakus, viss ir kārtībā!

Valmiera rullē!

Vai tas suns vai kaķis, vai cits mājdzīvnieks - dodoties tuvākā vai tālākā braucienā, ikviens četrkājainā kompanjona īpašnieks spiests aizdomāties - ko brauciena laikā darīt ar savu mīluli? Izrādās, labi gribot, šo sarežģījumu var atrisināt itin viegli. Lūk, Valmieras tūrisma informācijas centrs apkopojis informāciju par vietām, kur četrkājainais draugs būs tikpat gaidīts kā viņa īpašnieks.

Pastaiga ar suni - terapija jaunam un vecam(5)

Sportiska auguma, smaidīga Rota Goldšmite (63) bieži ierodas patversmē Labās mājas, un vienmēr kāds suns priecīgs luncina viņai pretī asti, jo zina, ka vismaz stundu līkumu līkumiem izstaigāsies pa tuvīnā meža taciņām. Rotai suņu staidzinātājas pienākumi patīk. Pensionētā bibliotekāre gandarīta, jo Labajās mājās atradusi iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku, tas neļauj iesēdēties dzīvokļa četrās sienās. Rota domā, ka pensionāriem šāda mērķtiecīga izkustēšanās nāktu tikai par labu, diemžēl sabiedrotos viņa nav atradusi.

Labo emociju terapija ar suni

Sportiska auguma, smaidīga Rota Goldšmite (63) bieži ierodas patversmē Labās mājas, un vienmēr kāds suns priecīgs luncina viņai pretī asti, jo zina, ka vismaz stundu līkumu līkumiem izstaigāsies pa tuvīnā meža taciņām. Rotai suņu staidzinātājas pienākumi patīk. Pensionētā bibliotekāre gandarīta, jo Labajās mājās atradusi iespēju lietderīgi pavadīt brīvo laiku, tas neļauj iesēdēties dzīvokļa četrās sienās. Rota domā, ka pensionāriem šāda mērķtiecīga izkustēšanās nāktu tikai par labu, diemžēl sabiedrotos viņa nav atradusi.

Kaimiņu būšana

Kad sāku dzīvot Purvciemā, mūsu divpadsmit stāvu mājā suns bija man vienīgajai. Taču cilvēki arvien vairāk alkst pēc nesavtīgas beznosacījumu mīlestības. Tagad mūsu mājā ir vienpadsmit suņu. Par laimi - visi mīļi, visi labi. Dzīvnieku klātbūtne ļoti izmaina cilvēku savstarpējās attiecības. Tajās izpaužas gan mūsu raksturs, gan attieksme pret mazajiem brāļiem.

Laime sekot aicinājumam

Biruta Magele, kuru pazīstu jau no 70. gadiem, sarunas gaitā mani «noliek uz lāpstiņām» ar vienu pašu teikumu: «Zini, es nemaz neesmu tāda, kādu mani redz cilvēki. Būtībā esmu nedroša, bieži par sevi nepārliecināta, tāds nobijies bērns.» To par sevi saka sieviete, kura pirmā Latvijā kļuva par individuālā tēla stilisti, kura uzrakstījusi piecas grāmatas par vizuālo stilu, kura ilgus gadus posa filmām un pārraidēm mūsu pazīstamākos māksliniekus un kultūras darbiniekus, galu galā - kura jau 21 gadu vada savu - Birutas Mageles Starptautisko stilistu skolu!

Mīlestība visiem neatkarīgi no augstdzimtības

Alojos, kad pēc telefonsarunas ar Ingūnu Zariņu no Jaunmārupes iedomājos, ka braucam pie saimnieces Rīgas piepilsētas lauku sētā, kurā starp citiem mājdzīvniekiem tiek turēta arī kaziņa. Skaistā māja aiz žoga neizskatās tāda, kurā dzīvotu kaza. Taču adrese ir pareiza. Pirmais mūs sagaida kupls, pašapzinīgs tīģerkrāsas runcis, vārdā Muris. Mājasmāte logopēde Ingūna Zariņa ar četrpadsmit gadu veco meitu Lauru, Murim visiem gar kājām mīļojoties, ved mūs ekskursijā pie mīluļiem.

Glābiņš no saules

Pastaigājoties ar suni, izgāju cauri savam mikrorajonam Purvciemā. Vēlējos palūkot, cik līdzjūtīgi ir cilvēki pret saules nogurdinātajiem putniem, kaķiem, suņiem. Nopriecājos - pie daudzām mājām nolikti trauki ar ūdeni. Lielākajos pat draiski plunčājās vārnas, baloži un zvirbuļi! Prieks atveldzēties svelmē ticis ne vien spārnotajām un četrkājainajām radībām, bet arī cilvēkiem, kuriem nebija grūti tām sagādāt glābjošo ūdeni.

No akmens laikmeta līdz XXI gadsimtam

Lora ir liela auguma skaists suns, iespējams, laikas šķirnes jauktene. Viņa klusējot cieši skatās manī, un nudien es pēkšņi sajūtos neomulīgi. Veronika Maraņina savu mīluli cieši tur pie saites, bet vēlāk pat uzliek viņai uzpurni. Saka - Lora nekodīs, bet viņai nepieciešams laiks, lai sarastu ar ciemiņiem. Pa virtuves grīdu tekalē fretka, vārdā Adiks, - lunkans un ziņkārīgs radījums. Kad seskulēns kļūst pārāk rosīgs, Lora viņu vienkārši pabīda ar ķepu malā. Labākie draugi? Tagad noteikti, bet pirms astoņiem mēnešiem daudz netrūka, ka Adiks būtu beidzis savas dzīves gaitas Loras zobos.

Apžēlot nedrīkst iznīdēt

Ziņa presē - 15. jūlijā Latvijā atklāta vilku medību sezona, kas ilgs līdz nākamā gada martam. Turpat izlasīju arī Latgales zemnieces Regīnas komentāru. Viņas saimniecība cietusi no pelēču sirojumiem - milzīgs auns ir pagalam! Zemniece sauc pēc palīdzības, jo no savvaļas dzīvniekiem esot grūti paglābties - vilki, mežacūkas, lapsas nes skādi saimniecībām. Vajagot ierobežot vilku skaitu, bet vislabāk vispār tos iznīcināt! Ko nu? Šausim nost visus vai kādu apžēlosim?

Birstēšana nost no jumtiem nepalīdzēs

Ārā tikko aust gaisma, bet dabas modinātājs - sudrabkaijas - jau brēc aiz loga. Tādā agrumā spārnotais koris var nokaitināt ikvienu pilsētnieku. Turpat netālu kokos skaļi kašķējas vārnas, bet dienas karstumā agresīvi noskaņotās un fiziski spēcīgās sudrabkaijas brēcot piesaka savas tiesības uz iekāroto kumosu, kas nomests pagalma kaķiem. Minči tuvcīņā ar spēcīgajiem putniem neielaižas, zina - paliks zaudētājos. Kaimiņš šķendējas par nokakāto lepno mašīnu.

Aktrise Tomsone: Gribētos, lai pensionāri nejūtas lieki savā zemē(13)

Aktrise Irina Tomsone Dreiliņu dzīvoklī mūs sagaida sprauna un smaidīga. Viņai blakus piecgadīgā mazmeita Laura - dzīvespriecīga meitenīte. Fotografēšanās, tējas un kafijas dzeršana, halvas un zefīra tiesāšana - Laurai šī tikšanās ir pa prātam. Viņa atnes no priekšnama salmu cepuri un uzliek to galvā. "Nu, vai nav feina meitene?" priecājas omīte, kurai, manuprāt, noteikti būtu jāpiesakās vecmāmiņu konkursā. Irina savos gados ir asprātīga, enerģiska, ne pili nav zaudējusi no savas izcilās humora izjūtas. Viņa nepazīst vientulības sajūtu.

Izkratīt no sevis putekļus

Aktrise Irina Tomsone Dreiliņu dzīvoklī mūs sagaida sprauna un smaidīga. Viņai blakus piecgadīgā mazmeita Laura - dzīvespriecīga meitenīte. Fotografēšanās, tējas un kafijas dzeršana, halvas un zefīra tiesāšana - Laurai šī tikšanās ir pa prātam. Viņa atnes no priekšnama salmu cepuri un uzliek to galvā. «Nu, vai nav feina meitene?» priecājas omīte, kurai, manuprāt, noteikti būtu jāpiesakās vecmāmiņu konkursā. Irina savos gados ir asprātīga, enerģiska, ne pili nav zaudējusi no savas izcilās humora izjūtas. Viņa nepazīst vientulības sajūtu.

Lūdza vislielāko un visniknāko

Visprecīzāk to, ka horeogrāfs un šovu veidotājs Leons Zviedris atgriezies mājās no saviem pasaules braucieniem, zina dzīvnieku patversmes Labās mājas lielais pinkainis Patriks. Sunim to pasaka priekšā viņa uzticīgā sirds. Leons un Patriks pazīst viens otru jau trīs gadus. Mākslinieks būtu priecīgs, ja suni adoptētu laba ģimene lauku mājā. Patriks to patiešām ir pelnījis. Leons sola uzņemties krusttēva pienākumus.

Cik Latvijā ir stārķu?(9)

Planētas mērogā esam bagāti ar daudzko. Pašlaik Latvijas balsi pasaulē aiznes varenā koru olimpiāde, mūsu talantīgie mūziķi un dziedātāji, bet ne mazāks brīnums ir baltie stārķi. Par mūsu svēteļiem priecājas un tos apbrīno daudzi tūristi, bet paši jau it kā esam pieraduši pie stārķiem uz telefona vai elektrības stabiem, kokos, uz māju jumtiem un skursteņiem, ūdenstorņiem un citās vietās.

Vārds no Alfrēdiem - Hičkoka un vectēva(1)

Pēc Pasaules koru olimpiādes lielkoncerta Mežaparkā, kuru svinīgi ieskandēja arī Riharda Zaļupes sitaminstrumentu dižās skaņu vibrācijas, es nākamajā rītā nudien būtu piedevusi sarunu biedram kavēšanos vai pat intervijas atteikumu noguruma dēļ, bet Rihards ir precīzs un uz tikšanos ļaužu pārpilnajā Vērmaņdārzā ierodas precīzi minūte minūtē.

Vārds no Alfrēdiem - Hičkoka un vectēva

Pēc Pasaules koru olimpiādes lielkoncerta Mežaparkā, kuru svinīgi ieskandēja arī Riharda Zaļupes sitaminstrumentu dižās skaņu vibrācijas, es nākamajā rītā nudien būtu piedevusi sarunu biedram kavēšanos vai pat intervijas atteikumu noguruma dēļ, bet Rihards ir precīzs un uz tikšanos ļaužu pārpilnajā Vērmaņdārzā ierodas precīzi minūte minūtē. Blakus viņam pašapzinīgi soļo divus gadus vecais ogļu melnais Alfijs. Apsēžamies uz soliņa, un, sapratis, ka pastaiga mazliet jāiepauzē, mopsis bez iebildumiem un gražošanās rātni apguļas Rihardam pie kājām.

Cik Latvijā ir stārķu?

Planētas mērogā esam bagāti ar daudzko. Pašlaik Latvijas balsi pasaulē aiznes varenā koru olimpiāde, mūsu talantīgie mūziķi un dziedātāji, bet ne mazāks brīnums ir baltie stārķi. Par mūsu svēteļiem priecājas un tos apbrīno daudzi tūristi, bet paši jau it kā esam pieraduši pie stārķiem uz telefona vai elektrības stabiem, kokos, uz māju jumtiem un skursteņiem, ūdenstorņiem un citās vietās.

Bez sienas starp sevi un sāpēm(26)

Zanda smej - mīlestība pret dzīvniekiem viņai radusies bērnības traumas rezultātā, jo mamma nav ļāvusi mājās pat kāmīti turēt. Filoloģe un žurnāliste, kas savulaik desmit gadus strādājusi Radio Rīga, Kurzemes Radio un radio Brīvā Eiropa, kā arī izdevniecībā Saimnieks un Rīgas Balsī, tagad katru dienu brauc uz Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi Ulubele Līčos. Viņa rūpējas par četrkājainajiem bārenīšiem. Vislielāko gandarījumu Zandai un visai Ulubeles komandai dod dienas, kad cilvēki noskata un aizved mājās kādu no patversmes iemītniekiem. Par laimi, tādu veiksmes stāstu ir aizvien vairāk.

Bez sienas starp sevi un sāpēm

Zanda smej - mīlestība pret dzīvniekiem viņai radusies bērnības traumas rezultātā, jo mamma nav ļāvusi mājās pat kāmīti turēt. Filoloģe un žurnāliste, kas savulaik desmit gadus strādājusi Radio Rīga, Kurzemes Radio un radio Brīvā Eiropa, kā arī izdevniecībā Saimnieks un Rīgas Balsī, tagad katru dienu brauc uz Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmi Ulubele Līčos.

Ūdens malka cena

Vārnulēni plati atplestām rīklītēm, kaija, kas alkaini mērc knābi cilvēka sarūpētā ūdens traukā, zālē saulītē sagūluši kaķi, privātmājas pagalmā ķēdē piesiets suns, ēnā patvērumu meklēdams, apgāzis ūdens trauku un nu vairs nav pasargāts ne no saules, ne no slāpēm. Visi esam saulē nogurušie, vien ar to atšķirību, ka cilvēks var ieliet glāzē ūdeni un to izdzert, bet putnam vai četrkājainim šī iespēja ir liegta.

Zoodārzs - nacionālais vai tikai Rīgas pašvaldības uzņēmums(26)

It kā patīkama ziņa - no 1. jūlija rīdziniekiem biļete Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā būs par vienu eiro lētāka nekā visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Esmu rīdziniece, bet man tomēr dīvaina skrobe sirdī. Vai zoodārzs ir nacionālais vai tikai Rīgas pašvaldības uzņēmums, kas pieder Rīgas domei? Pamats šādai domes rīcībai it kā ir - ja agrāk valsts un pašvaldība dotēja zvērudārzu pusi uz pusi, tad pašlaik lauvas tiesu - apmēram trīs reizes vairāk - dārza vajadzībām dod Rīgas dome.

Gliemji ir vieni no senākajiem planētas iemītniekiem(2)

Katru dienu dārzā zem kājām nošņirkst kāds mīkstmiesis jeb gliemis, kaut nav ne mazākās vēlēšanās kādai dzīvai radībai darīt galu. Gliemji līdz mūsdienām izdzīvojuši cauri laiku laikiem un dabas katastrofām un ir daudz senāki par zīdītājiem, putniem un zivīm. Gliemji ir daudzveidīgi. Viņi mīt visur - uz zemes, jūrās un okeānos.

Arno Upenieks - Nacionālā teātra patriots(3)

Trīs stundas pirms Nacionālā teātra tradicionālās izrādes Skroderdienas Silmačos Arno Upenieka grimētavā esam divi vien. Aktieris izņem no somas Slokas konditorejā pirktās maizītes - "te ir gan sāļas, gan saldas" - un uzliek vārīties ūdeni kafijai. Arno pašam ir tikai viena krūzīte, tāpēc man ir tas gods dzert no Ģirta Jakovļeva galdiņa paņemtās krūzes. Aktiera saimnieciski gādīgā rosīšanās uzsit toni mūsu - senu paziņu sarunai.

Ir vai nav Nacionālais?

It kā patīkama ziņa - no 1. jūlija rīdziniekiem biļete Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā būs par vienu eiro lētāka nekā visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Esmu rīdziniece, bet man tomēr dīvaina skrobe sirdī. Vai zoodārzs ir nacionālais vai tikai Rīgas pašvaldības uzņēmums, kas pieder Rīgas domei? Pamats šādai domes rīcībai it kā ir - ja agrāk valsts un pašvaldība dotēja zvērudārzu pusi uz pusi, tad pašlaik lauvas tiesu - apmēram trīs reizes vairāk - dārza vajadzībām dod Rīgas dome.