Sūdzība bez pamata
«Intervēt» Minci ierosināja fotomākslinieks un dzīvnieku draugs Gunārs Janaitis. Apmeklējot Dzirciema aptieku, kas atrodas centra telpās, viņš novērtējis trijkrāsu kaķenes mieru un pašpaļāvību - kā Austrumu gudrā viņa parasti mierīgi guļ nolūkotā vietiņā apmeklētāju solu rindas vidū ambulatorās nodaļas gaitenī. Esot gadījies redzēt, ka visi soli aizņemti, cilvēki pat stāv kājās, bet kaķeni no sola prom neviens nedzen. Sarunāt materiālu par kaķeni nebija viegli. Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra virsmāsa Elita Brūvele īsti nevēlējās stāstīt par centra mīļdzīvnieku, jo nesenā sūdzība ļoti satraukusi darbiniekus - ja nu Minci liek «nošpricēt»?
Pēc virsmāsas ieteikuma zvanu Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vecākajai inspektorei Silvijai Pablakai, kura pārbaudīja sūdzību. Paldies Dievam, viss ir kārtībā! Pārbaudē neesot konstatēti pārkāpumi, un Mincei atļauts uzturēties vietā, kur viņa paļāvīgi dzīvo savu kaķa mūžiņu. Silvija Pablaka skaidro: «Nudien grūti saprast cilvēku, kas uzrakstīja sūdzību. Kaķenei regulāri tiek veikta medicīniskā apskate un nokārtoti atbilstoši dokumenti - ir Pārtikas un veterinārā dienesta starptautiskā vakcinācijas apliecība. Domāju, ka tik labi aprūpēts labsirdīgs dzīvnieks nenoliedzami atstāj labvēlīgu iespaidu uz darbiniekiem un apmeklētājiem.»
Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrs atrodas Rīgas Stradiņa universitātes klīniskās slimnīcas pakļautībā. Tāpēc atļauju uzrakstīt par Minci saskaņoju arī ar RSU sabiedrisko attiecību speciālisti Lāsmu Sīli. Viņa dod savu svētību rakstam un piebilst, ka arī Stradiņa slimnīcas teritorijā dzīvo vairāki kaķu dzimtas pārstāvji un cilvēki par viņiem labprāt rūpējas: «Zināms taču, ka saskarsme ar dzīvniekiem palīdz ātrāk atveseļoties no daudzām slimībām.»
Ziedojumi kastītē
Formalitātes nokārtotas, un ar fotogrāfu Kristapu Kalnu dodamies ciemos pie kaķenes. Dienas vidū centra garajā gaitenī apmeklētāju maz. Mince guļ savā ierastajā vietā uz sola pretī reģistratūrai. Apkārtējie trokšņi un cilvēku staigāšana viņai ir pierasta un nemaz netraucē.
Virsmāsa Elita Brūvele un māsu palīdze Rasma Ivanova Minces piederību Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centram uzskata par pašsaprotamu. Elita atceras: «Kaķene te uzradās pavisam maziņa, klīda gar mūsu virtuves logiem, darbinieki viņu reizēm pabaroja, bet iekšā nelaida. Vēlāk Mince iekārtojās pagrabtelpās.»
Toreiz darbinieki satraucās - ja Mince apbērnosies, kur liks kaķēnus? Tika pieņemts lēmums kafejnīcā novietot ziedojumu kastīti. Par savākto naudu Mince tika sterilizēta. Arī tagad tiek ziedota nauda kaķenes ikgadējām obligātajām vakcīnām, vizītēm pie daktera, regulāri tiek pirktas un mainītas pretblusu siksniņas. Par laimi, Mince ir veselīga kaķene. Viņai nav vajadzīga arī smilšu kaste, jo kaķene nokārtojas ārā, kad dodas ikdienas pastaigās svaigā gaisā.
Ne tāda kā citi
Lielāko daļu rūpju par Minci uzņēmusies Rasma Ivanova: «Sākumā gribēju kaķeni paņemt pie sevis, bet viņa ir vienpatne un skarbi izturējās pret manu veco runci. Neko darīt, nesu viņu atpakaļ. Mince joprojām ir ļoti stingra - citus kaķus savā teritorijā viņa nelaiž. Pie mums raibule ir savējā starp savējiem - viņa pazīst visus, un visi pazīst viņu. Reiz uz Dzirciema aptieku, kas atrodas aiz reģistratūras, atnāca jauns pāris, laikam ne vienu reizi vien šeit bijuši. Minces tobrīd nebija uz vietas. Jaunieši satraucās - kur kaķis, vai viss kārtībā?»
Trijkrāsu kaķene ir gudra, mierīga un pašapzinīga. Rasma un Elita saka - viņa zina savu vietu. Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centrā Mince uzturas ambulatorajā daļā, nekad nemēģina iesprukt ārstu kabinetos vai stacionāra telpās, kaut nodaļas pacienti, it īpaši bērni, lūguši, lai ļauj kaķenei padzīvoties kopā ar viņiem.
Elita secinājusi, ka trijkrāsu kaķi ir citādi nekā pārējie - pašpietiekami, nav īpaši pielaidīgi. Mincei nepatīk, ka viņu ņurca pa rokām, bet glaudīties ļaujas labprāt. Kad mazie pacienti sāk aktīvi mīļoties ar kaķeni, viņa nekad neizlaiž asos nadziņus, bet klusi nolec no krēsla un dodas pie reģistratūras darbiniecēm, kur rod mieru klusā vietiņā. Novērots, ka īpaša attieksme kaķenei ir pret ieslodzījuma vietās nokļuvušajiem. Kad viņus atved pie stomatologa, kaķene kļūst ļoti pielaidīga, ļauj sevi glāstīt. Virsmāsa saka: «Mince īpaši jūt tos, kuriem nepieciešams mierinājums. Tie, kuri atrodas nebrīvē, ļoti novērtē dzīvnieka mīļumu un maigumu. Mince skaļi murrā, skatās acīs, uzliek galviņu uz rokām, un cilvēks atmaigst. Ir zināms, ka murrāšana uz cilvēku iedarbojas kā pretsāpju līdzeklis, mīcīšana ar nadziņiem ir efektīvs masāžas veids. Tāpat ir ar bērniņiem - viņi atnāk raudādami, jo zobiņš taču sāp, bet, ieraugot mūsu Minci, aizmirst par ciešanām.»
Kad dodamies Minci fotografēt, Kristaps atklāj līdz šim nezināmu kaķenes talantu - viņai patīk pozēt. Rasmas rokās, Elitai klātesot, četrkājainā cilvēku dakterētāja pacietīgi veras objektīvā. Pēc fotosesijas viņa ilgi kārto spīdīgo kažociņu.
Dakteris Gatis Černovskis, kurš todien dežurē traumpunktā, saka: «Man pašam mājās divi kaķi, es zinu šo dzīvnieku labdabīgo ietekmi uz cilvēku. Par Minci varu teikt tikai labus vārdus. Ir taču zināms, ka starp dzīvniekiem dziedinātājiem goda vietu ieņem tieši kaķi. Efektivitātes ziņā kaķu terapija ir ārpus konkurences. Mince rada miera un omulības gaisotni, viņa spēj noņemt sāpes, nomierina pacientus.»
Garām steidzas SIA RSU Stomatoloģijas institūts asociētā profesore Anda Brinkmane. Uzrunāta viņa atbild ar gaišu smaidu: «Neesmu liela kaķu cienītāja, bet Mince man patīk. Nāku uz darbuseptiņos no rīta, viņa pirmā mani sagaida, sasveicinās. Manprieks visai dienai.»