"Marianna Okolokolaka ir tipisks dons Kihots. Skatos,
kā Antra Liedskalniņa spēlē, un domāju – kur es biju
agrāk?! Man vajadzēja kaut ko nozagt no viņas," saka
Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš
Kinozinātnieka Agra Redoviča sastādījumā un redakcijā sagatavotais latviešu operatora un režisora Jura Podnieka jaunības dienu dienasgrāmatu un pierakstu pirmais sējums Juris Podnieks. Dienasgrāmatas 1975–1981, kas iznācis izdevniecībā Latvijas Mediji, ir nonācis līdz pat Kilograma kultūras finālam sadaļā Mantojums, sacenšoties ar Normunda Naumaņa rakstiem Kultūrnieze II un Cēsu pils Ziemeļu torņa konservāciju un ekspozīciju – lapidāriju
"Viss kļuva par dārgu
materiālu, un es uz
to skatījos ar dziļu
pētniecisku interesi,"
– rakstniece Inga
Žolude ir uzrakstījusi
autobiogrāfisku grāmatu
Tēvs un kopā ar cunftes
māsām nodibinājusi
Latvijas Rakstnieču
apvienību
Milānā Kultūras olimpiādē Liepājas teātra komanda uz Milānas Teatro Lirico Girogio Gaber skatuves šovakar izdzīvos dokumentālu varoņeposu – izrādi par Latvijas bobsleja vēsturi un neticamo gara spēku – Latviešu raķetes.
Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrādi piedzīvos iestudējums Dons Kihots Ādolfa Šapiro režijā, un savu pirmo izrādi Apbrīnas ieleja JRT iestudējis režisors Matīss Kaža
"Man ir tādas aizdomas, ka laika nav," – Inga Ābele uzrakstījusi Aspazijai veltītu "sievu epu" Mīlamā un nelielās esejās komentējusi viņas dzeju krājumā Aspazijas debesjums
Dace Rukšāne savu vārdu ir turējusi. 2020. gada janvārī, brīdi pirms pandēmijas, iznāca rakstnieces «smaržu cikla» pirmais romāns Krieva āda. Par dzīvi Hruščova laika Liepājā un divu sieviešu – Emīlijas un Meldras – likteņiem, kad māte okupētajā Liepājā fatāli iemīl krievu. (2023. gadā Liepājas teātrī romānu skatuves valodā iedzīvināja Inga Krasovska.) Sekoja Džikī (2023), Lu-lū un Eņģelis (2024) un šobrīd gan jau visi interesenti ir aprijuši jaunāko, noslēdzošo romānu Sarkanais un melnais, un baltais, jo serialitātes intriga no romāna uz romānu bija iemesta spēcīga.
28. janvārī, tikai nedēļu pēc savas dzīvesbiedres, bijušās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Ilzes Konstantes, guldīšanas zemes klēpī, mūžībā aizgājis ķīmiķis un mākslas zinātnieks Zigurds Konstants
"Grāmatu lasīšana mūsdienās kļūst par noteikta
dzīves stila sastāvdaļu – veidu, kā padziļināt savu
ikdienas dzīvi un piešķirt tai jaunu vērtību," gatavojot
cikla Latviešu grāmatai 500 programmu, secinājuši
Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētnieki Maija Treile un
Pauls Daija
Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā žūrija šogad lēmusi nominēt balvai četrus kandidātus: teātra kritiķi Ati Rozentālu, literatūras kritiķi Arvi Vigulu, kinokritiķi Elīnu Reiteri un operas kritiķi Laumu Mellēnu-Bartkeviču.
Zvaigzne, ikona, mīts, karaliene, elks, mūza, franču dvēseles daļa un prezidenta Emanuela Makrona apzīmējumā – "gadsimta leģenda" – šādiem vārdiem no aktrises, dziedātājas, modeles un dzīvnieku tiesību aizstāves Brižitas Bardo (1934–2025) atvadās franču mediji. Viņas aiziešanu mūžībā 91 gada vecumā 28. decembrī izziņoja viņas fonds Fondation Brigitte Bardot
Otrais Mūsdienu filmu festivāls notiks no 16. līdz 25. janvārim Rīgā, Cēsīs un Liepājā, un tā programmā iekļautas 15 filmas, kas izrādītas pasaules prestižākajos kinofestivālos Berlīnē, Kannās, Venēcijā un citos. Reiva caurstrāvotais Sirāts nupat nominēts diviem Zelta globusiem, un piecas no festivāla Lācis, lauva un zars filmām izvirzītas Oskara nominācijai
"Reinis mani visu laiku sargāja. Teica – tu taču negribi divus mēnešus raudāt? Valmieras teātra aktrise Māra Mennika par Mēdeju, pirmoreiz piedzīvoto "atlūguma sajūtu", Valmieras teātra kolēģiem, ar kuriem kāptu kalnos, un bērniem, kas viņas Rūķim meža vidū bungās ierunā savus sapņus
Caramba, Santa Maria!!! Velns lai parauj! Tā kaismīgi izsaucas Antra Liedskalniņa un netaktiski skaļi iztramda biklas piesardzības sastindzinātu atmosfēru
Latvijas Mūzikas padome vēlas iesaistīties diskusijā par Latgales vēstniecības Gors nākotni, informē Kultūras ministrijas (KM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale
Liepājas Okupācijas muzejs 16. un 17. decembrī un atklātais sabiedriskais fonds Liepājas ebreju mantojums aicina piedalīties pasākumos, kas veltīti 84. gadadienai kopš Liepājas ebreju kopienas iznīcināšanas Šķēdē 1941. gada 15.–17. decembrī
Krišjānis Valdemārs (1825–1891) pārliecināja un radīja jaunas kultūrizvēles – tu vari būt latvietis, tu vari mācīties, tu vari braukt jūrā, tu vari kļūt turīgs
Aizvadītas deviņas aizraujošas festivāla Prozas lasījumi dienas, kas ļāva no saviem datoriem, planšetēm, blociņiem un galvām iznākt dažādu paaudžu rakstniekiem – kā nozares autoritātēm, tā iesācējiem –, izdzirdēt savu un kolēģu balsi un satikties ar lasītājiem