Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) saņēmis 200 000 EUR
lielu ziedojumu no latviešu kultūras mecenāta un kolekcionāra Gaida
Graudiņa. Tas tiks izlietots LNVM Dauderu nodaļas
attīstībai, kuras krājuma kodolu veido Gaida Graudiņa kolekcija un
kurai mecenāts jau ilgstoši sniedzis savu atbalstu.
"Sakārtot, vienalga, dokumentus vai grabažas. Turēt kārtībā galvu un tīru telpu – tā ir ētiska kategorija. Tā ir veselīga attieksme pret savu dzīvi un saviem tuvākajiem," saka fotogrāfs Mārtiņš Grauds, kopā ar domubiedriem izdodot albumu Kopā kapos.
Dzejnieks un tulkotājs Juris Kronbergs Nacionālajā bibliotēkā apskata nelielo 70 gadu jubilejas izstādi un secina, ka laikam tik slinks tomēr nemaz nav bijis.
Pirms pieciem gadiem, kad es teicu, ka pārvākšos uz Parīzi, jo
gribu kļūt par cirka producenti un cirka mākslas žurnālisti,
cilvēki man teica - tāda profesija neeksistē. Tagad es te sēžu, un
tā eksistē! - Māras Pāvulas enerģijas un pārliecības, šķiet,
pietiktu vairākiem cilvēkiem. Viņa ir vienīgā profesionālā cirka
mākslas teorētiķe Latvijā.
Izdevniecības Neputns sērijā _Latvijas mākslas klasika _klajā nācis mākslas zinātnieces un izdevniecības vadītājas Laimas Slavas izdevums Boriss Bērziņš. Lai pievērstu pelnītu uzmanību gan šajai sērijai (iznākušas jau 14 grāmatas), gan māksliniekam Borisam Bērziņam, par kuru atgādināt nekad nebūs par daudz, Diena piedāvā ekspresinterviju ar Laimu Slavu. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 28. augustam vēl skatāma izstāde Boriss Bērziņš (1930 – 2002). Sudrabs/zelts.
Izdevniecības Neputns sērijā Latvijas mākslas
klasika klajā nācis mākslas zinātnieces un izdevniecības
vadītājas Laimas Slavas izdevums Boriss Bērziņš. Lai
pievērstu pelnītu uzmanību gan šajai sērijai (iznākušas jau 14
grāmatas), gan māksliniekam Borisam Bērziņam, par kuru atgādināt
nekad nebūs par daudz, Diena piedāvā ekspresinterviju ar
Laimu Slavu. Savukārt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 28.
augustam vēl skatāma izstāde Boriss Bērziņš (1930 - 2002).
Sudrabs/zelts.
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Mākslas namā līdz 8. septembrim apskatāma Starptautiskās Fotogrāfijas vasaras skolas (International Summer School of Photography) 2016 noslēguma darbu izstāde. Tajā piedalīsies 74 fotogrāfi no vairāk nekā 25 valstīm, kā arī astoņi Pelču ciema iedzīvotāji. Izstādē apkopots nedēļas laikā paveiktais – fotogrāfijas, instalācijas, video un skulptūras, – informē Ieva Raudsepa.
Kuldīgas Galvenās bibliotēkas Mākslas namā līdz 8. septembrim
apskatāma Starptautiskās Fotogrāfijas vasaras skolas
(International Summer School of Photography) 2016
noslēguma darbu izstāde. Tajā piedalīsies 74 fotogrāfi no vairāk
nekā 25 valstīm, kā arī astoņi Pelču ciema iedzīvotāji. Izstādē
apkopots nedēļas laikā paveiktais - fotogrāfijas, instalācijas,
video un skulptūras, - informē Ieva Raudsepa.
Režisoram Robertam Vilsonam pārmest sevis citēšanu būtu naivi, līdzīgi kā ozolam norādīt, ka viņš aug "tikai" savā majestātiskajā un visiem atpazīstamajā siluetā. Teātra mākslas dzīvā leģenda pats ir atzinis, ka visu garo radošo mūžu ir veltījis savas nesajaucamās vizuālās valodas izkopšanai. Līdz milimetra precizitātei.
Režisoram Robertam Vilsonam pārmest sevis citēšanu būtu naivi,
līdzīgi kā ozolam norādīt, ka viņš aug «tikai» savā majestātiskajā
un visiem atpazīstamajā siluetā. Teātra mākslas dzīvā leģenda pats
ir atzinis, ka visu garo radošo mūžu ir veltījis savas nesajaucamās
vizuālās valodas izkopšanai. Līdz milimetra precizitātei.
"Sapratne, kas ir kultūras mantojums, visu laiku mainās. Katram laikmetam ir savas kultūras celtnes, līdz ar to katram laikmetam – arī savs kultūras mantojums," saka vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs
Vai Google Translate laikmetā nepieciešamas drukātās vārdnīcas un kā mainīsies angļu kā globālās saziņas valodas statuss nākotnē, profesoru Andreju Veisbergu, kurš sastādījis līdz šim plašāko latviešu-angļu vārdnīcu, izvaicā Undīne Adamaite.Fragments no intervijas:Cik gadu darbs ir izdevniecībā Zvaigzne ABC izdotā Jaunā latviešu-angļu vārdnīca ar 66 000 pamatšķirkļu un frāžu?
Asu prātu, neordināriem spriedumiem, spēcīgu darba ētiku un entuziasmu, Romans Suta (1896–1944) bija burtiski apsēsts ar mākslu. Nejaušības un gadījuma paviršības modernisma vārdā viņš neatzina. "Smalkuma, vairāk smalkuma, kungi!" viņš mēdza teikt saviem skolniekiem.
"Esmu lēns" – Ansi Starku nevilina atgriezties preses fotogrāfa tempā. Mākslas stacijā Dubulti skatāma viņa pirmā personālizstāde – žurnāla Rīgas Laiks intervijām tapušie portreti lielformātā.
Jaunākajā žurnāla Latvijas Architektūra numurā
arhitekts Arnis Kleinbergs atklāj savu filozofiju, tostarp darbu
pie jaunās CSDD ēkas Mežciemā (Arhis arhitekti, Arnis
Kleinbergs, Jānis Zvejnieks).
Vizma Belševica (1931–2005) "stāv rindā" uz savu jubilejas gadu, bet viņas nelokāmā, spīvā balss runā pāri kalendārajiem datumiem un valsts mērķprogrammā ierakstītām godināšanas reizēm
Izskanot 2015./2016. gada sezonai, iznāk žurnāla Teātra
Vēstnesis 2. numurs - par neatkarību un tās cenu
visdažādākajos aspektos. Numura tēma veltīta profesionālajiem
kolektīviem ārpus valsts repertuārteātru sistēmas, ar kādām
problēmām saskaras mūsu neatkarīgie un ko nozīmē būt neatkarīgam
teātrim valstīs, kas XXI gadsimtā izmanto cenzūru ideoloģijas
vārdā.
Kļūsti par XXI gadsimta Krišjāni Baronu - ar šādu aicinājumu,
tuvojoties Latvijas simtgadei, uzsākta skaista un laba lieta.
Ikvienam ir iespējams dāvināt savu laiku un palīdzēt pārrakstīt
Latviešu folkloras krātuvē glabātos folkloras materiālus, tādā
veidā dāvinot laiku un valodu prasmes Latvijas valsts simtgadei.
Iestudēt stāstu par mazo balto trusīti, kurš iet uz skolu, mūs neinteresē – saka dejotāji un horeogrāfi Krišjānis Sants un Ēriks Ēriksons. Viņi ir pārliecināti, ka citos mākslas žanros izstāstīt stāstu var daudz labāk nekā laikmetīgajā dejā
Izsludināts Mākslas programmas TᅢハTE-ᅢタ-TᅢハTE 2016
pirmais notikums - 18. septembrī Latvijas Nacionālajā teātrī notiks
komponista Raimonda Paula un operdziedātājas Elīnas Garančas
unikāls radošās sadarbības vakars - koncerts Baltās
paslēpes. Koncertā, kurš tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo
teātri, pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos jaunas, tieši Elīnai
Garančai komponētas dziesmas ar Vizmas Belševicas dzeju.
Latvijas Nacionālā teātra Baltajā zālē vakar, 15. jūnijā, tika
paziņoti pretendenti uz gada balvu teātrī Spēlmaņu nakts
2015/2016. Notikums, kas uzsit asinis abās skatuves pusēs.
Kurš liegsies - ir patīkami būt pamanītam un izceltam vairāk nekā
110 sezonas jauniestudējumu konkurencē. Tātad ir sanākusi izrāde,
kas ir sadzirdēta.
Pabeigts vairāku gadu garumā ilgušais darbs pie režisora
Viestura Kairiša vēsturiskās spēlfilmas Melānijas hronika.
Scenārija pamatā - juristes un rakstnieces Melānijas Vanagas
pirmais darbs Veļupes krastā, ko viņa bez tiesībām padomju
apstākļos publicēt sarakstījusi kā izsūtījuma gadu dienasgrāmatu.
Tas ir satricinošs piemineklis gara pārspēkam un neiznīdējamām
slāpēm pēc skaistā apstākļos, kas ar to nav savienojami. Īpaša ir
intonācija - Vanaga tikai liecina, nevienu netiesājot.
Akmeņi spēlējas ar mani un paši savā starpā, saka Ojārs
Feldbergs, Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja saimnieks. Pedvāles
ārēs smaržo pēc pļautas zāles, pie ieejas kopā ar lauztajām sirdīm
un pujenēm šūpojas arī akmens Petraflora Pedvalensis, un
gatavošanās 24. sezonas Akmens. Mantojums atklāšanai 11.
Par godu vienam no ievērojamākajiem kultūras notikumiem latviešu
trimdas vēsturē latviešu diaspora Vācijā no 2017. gada 15. līdz 18.
jūnijam aicina uz satikšanos Eslingenā (Dienvidvācija), kur notiks
svētku pasākums Eslingenas Dziesmu svētkiem 70! - informē
latviešu kultūras biedrības Saime pārstāve Laura
Putāne.