Jāņa Rozes apgādā nākusi klajā igauņu rakstnieces, dzejnieces un tulkotājas Mārjas Kangro dokumentālais romāns Stikla bērns. Tas ir iznācis vasarā, bet nu galīgi nav t. s. vasaras romāns, kuru lasīt, laiski ar pirkstgaliem urbinot jūrmalas smiltis. Kaut gan – kurš tad būtu piemērotākais gada laiks un vieta, kur lasīt sievietes dvēseles stenogrammu – par neveiksmīgiem pūliņiem tikt pie bērna, un pēc tam dzemdības, zinot, ka bērniņš ar nošķelto galvu nedzīvos. Nav attīstījies galvaskausa kauls. Zināmā brīdī augļūdens viņam aizskalos smadzenes – Mārjo paziņo kādā no vizītēm pie ārsta. Nekas traks, tikai akrānija un anencefālija. Normāla dabiskā atlase. "Pat ārsti viņus sauca par vardes bērniem," grāmatas atklāšanā pasmaida rakstniece. Grāmatas savdabīgo intonāciju, kas sagrābj kā lamatās, kamēr nav pāršķirta pēdējā lapaspuse, rada Tartu Universitātē studējušās Mārjas Kangro spēks un patika dāsni lietot melno humoru, sarkasmu, pašironiju un vienkārši viņai acīmredzot nepārejoši piemītošu asprātību, aprakstot pat šerminošākās norises.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 6. jūnija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!