Vai enciklopēdijas veidošanas pamatprincipi – atlasīt, sistematizēt, uzkrāt –, veidojot digitālo enciklopēdiju, piedzīvo kādu specifisku variāciju?
Gribētu uzsvērt, ka katram no šiem apzīmējumiem – radīt, atlasīt, sistematizēt – ir jāpievieno apzīmējums "ticama informācija", jo 21. gadsimts atšķirībā no citiem gadsimtiem ir raksturīgs ar informācijas pārbagātību. Tehnoloģiskās iespējas dod ārkārtīgi plašus laukus, kur iegūt informāciju. Pašlaik esam situācijā, kad jābažījas nevis par to, vai atradīsim ziņas, bet kura no plašā klāsta, ko mums piedāvā tīmeklis, būs īstā, ticamā informācija. Kas ir tāds, uz ko varam paļauties? Parasti šādu informāciju rada zinātnieki, kuri nodarbojas ar ticamas informācijas nodošanu sabiedrībai. Parasti zinātnieki strādā savā jomā, un ceļš no zinātnieka līdz sabiedrībai ir ļoti garš. Bieži tas nemaz nav ceļš, bet strupceļš. Līdz ar to lietas, kas zinātniekiem ir pašsaprotamas, sabiedrībai nav zināmas. Enciklopēdija, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs elements mūsdienu sabiedrībā, domājot arī par nākotni. Esam medijs starp akadēmisko vidi un diezgan plašu sabiedrību. Mūsu saturs ir populārzinātnisks, taču to veido lietpratēji un speciālisti, kuri pamatā zināšanas iegūst ar zinātniskiem līdzekļiem. Pārstrādājam informāciju un pasniedzam sabiedrībai savā ziņā vienkāršotā veidā. Runājot par zināšanām, manuprāt, tā ir svarīgākā misija. Protams, ir arī citi aspekti – latviešu valoda, drošība utt.
Preses konferencē minējāt, ka daži testa grupas jaunieši jau sabrukuši pie šķirkļa "garuma" – kurš ko tādu vispār varot izlasīt! Solījāt neiet viņu pavadā, no otras puses – tieši šī paaudze ar laiku teorētiski būs galvenā enciklopēdijas lietotāja.
Vienkārša risinājuma šajā jautājumā nav. No vienas puses, noteikti neiesim slinklasītāju pavadā. Mēģināsim tomēr pieradināt pie tekstiem. Kad cilvēki ir jauni, sevišķi mūsdienās, viņi ir ļoti steidzīgi. Tad, kad paaugsies lielāki, sāks vairāk lasīt, līdz ar to cerības uz jaunatni nekad nevajag zaudēt. Skaidrs, ka domājam par jaunatni un darīsim visu, lai to piesaistītu, taču nevaram visus tekstus pārveidot animācijā vai komiksā. Tas nav iespējams un vajadzīgs. No otras puses – tie nebūs arī kopotie raksti ar milzīgu blāķi garlaicīgu tekstu. Mēģinām padarīt vidi iespējami atraktīvu, bagātinātu ar dažādu ilustratīvo materiālu, ērti, viegli lietojamu un izmantojamu. Skaidrs, ka ne jau aiz gara laika vairākums jauniešu lasīs šķirkli "organiskā ķīmija". Visticamāk, lasīs tāpēc, ka vajadzēs sagatavoties nodarbībai skolā. Darīsim visu, lai viņiem būtu ļoti ērti to izmantot. Šis ir diezgan sarežģīts jautājums, vienmēr saistīts ar balansēšanu starp izvēlēm. Gribētu, lai pirmais faktors, kas raksturo enciklopēdiju, būtu ticamība. Saturiska bagātība un argumentācija. Nākamie ir risinājumi, kas to padara ērti un viegli lietojamu pieturā, telefonā, vienalga kādos komunikācijas līdzekļos.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 28. maija, numurā! Ja ir vēlme laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!