Braucot pa Normandiju, prātā paliek Lamanša paisumi un bēgumi, baltās govis leknajās ganībās un šķietami nebeidzamie ābeļdārzi. Normandija lepojas ar šiem dārziem. Statistika rāda, ka pagājušā gadsimta 20. gados teritorijā starp Parīzi un Lamanša šaurumu auga pāri par 20 miljoniem ābeļu. Lai arī tie laiki ir pagājuši, tomēr ābeles tiešām raksturo Normandiju, it sevišķi ziedēšanas laikā.