Māksla nereti iegūst savu īsto spēku tur, kur vārdos trūkst elpas, kur domām un sajūtām pārāk glītās metaforās kļūst par šauru, un izpušķota runa noslāpē patiesību. Tā veidojas telpā starp redzamo un sajūtamo, starp indivīda klusumu un pasaules trokšņiem, kas caur ikkatru brīvo radošo garu iegūst savu subjektīvo pieraksta formu.

Ventspilniece Inga Insberga ir neordināra māksliniece un viņas radošā darbība, kurā konsekventi dominē popārta un ironiski apspēlēta interneta kultūra, veido savu, izteiksmīgu nišu ne tikai Kurzemes mākslas ainavā, bet arī plašākā mērogā.

Izstādē Qalqan. Krimas tatāru simboli būs eksponēti Ukrainas mūsdienu keramiķa Rustema Skibina veidotie dekoratīvi vairogi, pazīstami kā qalqan.

Ekspozīcijas mērķis ir pastāstīt mūsdienu skatītājam, kā uzņēmuma vadības drosmīgā domāšana, tolerance un rūpe tika vērsta gan farmācijas zinātnes attīstības virzienā, gan savas vizuālās identitātes – precīzas un kvalitatīvas – izveidē. Darbā Roche aicināja labākos, arhitektiem un grafikas dizaineriem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt, – tā tapa jauna konkrētās nozares specifikai atbilstoša funkcionāla arhitektūra un neparasti bagātīga grafikas dizaina valoda, kas paralēli zinātnes atklājumiem 20. gadsimtā lika pamatus Roche korporatīvajam tēlam.

Izstāde veidota kā aktīvs pētniecības process, īpaši izceļot latviešu zinātnieku Juri Upatnieku, kurš kopā ar ASV kolēģi Emetu Leitu 60. gados prezentēja pirmās trīsdimensionālās hologrammas pasaulē. Ikviens interesents aicināts reflektēt un kopīgi radīt jaunas zināšanas par telpu attēlā, hologrāfiju un citām tēmām fotogrāfijas un zinātnes krustpunktos.

Mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde pēta ekoloģisko jūtību jeb attiecību veidošanu ar dabu – tās elementiem, laika ritējumu un klusumu.

Tiks izstādītas mākslinieces gleznas no privātām kolekcijām un tās pieejamas publiskai apskatei būs tikai šajā izstādē.  Darbu atlasē piedalījās arī pati māksliniece, vēloties parādīt personīgi nozīmīgas gleznas, kur katrai savs īpašs stāsts.

Izstādes nosaukums aizgūts no latīņu valodas – modus operandi, kas tulkojumā nozīmē darbības veids jeb rīcības modelis. Šajā izstādē Gunta Krastiņa ar glezniecības metodēm pēta cilvēka rīcības iekšējos motīvus un izvēles mehānismus, atklājot individuālo pašatklāsmi un tās nozīmi dzīves mērķu sasniegšanā. Māksliniece aicina apmeklētājus pārdomāt, kā katrs pats veido savu ceļu - apzināti vai neapzināti, vadoties pēc pieredzes, vērtībām vai iekšējas stratēģijas.

Ventspils muzejs kopš 2004.gada rīko radošo konkursu tāmnieku dialektā Pe mums ventiņes. Pavisam jau notikuši 7 konkursi, to autori nākuši no Ziemeļkurzemes. Rakstnieka Herberta Dorbes muzejā glabājas Ancē, Māteros - Ugālē, Užavā un Popē lietoti sarunvalodas vārdi.

Būs apskatāma Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīta mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde Pieskāriens. Kārtota sešās instrumentu veidu grupās (taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti), izstādē pieejama muzeja mūzikas instrumentu kolekcijas izlase 51 instrumenta apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Šogad atzīmējam 100 gadus kopš arhitekta Oļģerta Ostenberga dzimšanas. Ostenbergs bija ne tikai praktizējošs arhitekts, bet arī pazīstams topošo arhitektu un dizaineru pedagogs Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Mākslas akadēmijā, publicists, domātājs – visādā ziņā neordināra personība. Kā viens no Salaspils memoriāla autoriem viņš savu vārdu ir ierakstījis Latvijas Kultūras kanonā.

Tiks atklāta nodibinājuma Nodibinājums Liepāja 2027 (Liepāja 2027) organizētā laikmetīgās mākslas izstāde Nenorunāta smilšaina tikšanās II, kas norisināsies līdz pat septembra vidum. Savos darbos 14 jaunie Liepājas mākslinieki reflektēs par pēckara mantojumu Baltijas jūras piekrastē un vides problēmām.

Šogad aprit 100 gadi, kopš dibināts Cēsu muzejs. Izstāde Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam ļaus ielūkoties muzeja veidošanās un attīstības sākumposmā, kad tā krājuma pamatus veidoja kādreizējo muižu, biedrību un iestāžu sabiedriskās un privātās kolekcijas.

Izstāde ir personiskā pieredzē balstīts fotogrāfes Daces Voitkevičas vizuāls stāsts ar interaktīviem elementiem par bērna dzīvi ar autiskā spektra traucējumiem. Autiskā spektra ierobežojumi reizēm ir neredzami, taču sabiedrības izpratne var ievērojami veicināt atbalstu dažādām vajadzībām. Cilvēkiem ar autiskā spektra traucējumiem ir bagāta iekšējā pasaule, taču nereti grūtības sagādā tajā dalīties ar citiem. Tāpat kā visi, viņi savā veidā izzina pasauli, meklē saskarsmi un drošību. Izprotot dažādas vajadzības, izstāde aicina apzināties kopējo un atšķirīgo cilvēku ikdienā.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Vjetnamas mākslas kolekcija nav apjomīga – ap 50 priekšmetu. Muzeja krājumā tie pārsvarā ir nonākuši 20. gadsimta otrajā pusē, pēdējo papildinājumu saņemot 2024. gadā.