No 20. janvāra Livonijas ordeņa pilī apskatei pieejama fotogrāfiju izstāde Barikāžu laiks. Šogad 1991. gada Barikāžu dienas atceramies 35. reizi.

Izstādē iekļauti 11 darbi, kuri piedāvā atelpu laikā, kad ģeopolitiskās pārmaiņas grūti raksturot vārdiem – rimtas, harmoniskas.

Izstāde pievēršas koda, algoritmu un operatīvās vizualitātes pieaugošajai lomai mūsdienu pārvaldības un komunikācijas praksēs, kur datu plūsmas tiecas pēc efektivitātes un izpratnes, tomēr neizbēgami rada kļūdas un nejaušības, kas ietekmē vidi, sabiedrību un individuālus likteņus.

Bailes parādās kā viegls dūriens apziņas dziļumā, taču tās strauji uzpeld virspusē, pārvēršoties spēcīgā impulsā. Bailes pieņemas spēkā un ikreiz draud pārraut tavu, jau tā sašūpoto, realitāti – globālu lūzumu, nobīžu un izmežģījumu, anonīmu kontroles mehānismu un vecu, bet dzīvotspējīgu stereotipu pilnu. Bailes var paralizēt – izsviest tevi ārpus paša ķermeņa, pārvēršot mūs par vērotāju pašiem sev, kas izdzīvo pirmatnējus instinktīvus impulsus: bēgt, izlikties mirušam vai sist pirmajam – jebko, lai tik neviens neredzētu, ka mēs patiesi baidāmies.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs turpina piedāvāt mākslinieku sadarbības izstādes nolūkā sniegt iespēju dialogā bāzētu radošo ideju izvērsumiem, un 2026. gada izstāžu programmu aizsāk mākslinieču Annas Egles un Ievas Putniņas kopizstāde Spēkstacija. Abas autores vieno ilgstoša radošā draudzība un dalība dažādos mākslas notikumos. Gaidāmā izstāde ir pirmā vērienīgākā sastrādāšanās un vienlaicīgi – pirmā Ievas Putniņas darbu izstāde Kim? un Annas Egles līdz šim vērienīgākā darbu skate institūcijā.

Apvienībā V.I.V.A. kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa.

Astoņpadsmit mākslinieku vairāk kā 50 mākslas darbi – gleznas, akvareļi, pasteļi, litogrāfijas, mākslas foto un citās tehnikās veidoti mākslas darbi – būs apskatāmi izstādē.

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

Savā jaunākajā izstādē māksliniece aicina pārdomāt, cik būtiska mūsdienās ir piederības sajūta.

Muzejā Rīgas Jūgendstila centrs būs aplūkojama Venēcijas karnevāla tematikai veltīta Aleksandras Čudnovskas veidota izstāde. Tajā apvienoti autordarbi – grafikas, fotogrāfijas – un privātās kolekcijas priekšmeti. Izstāde ir stāsts par Venēciju kā gaismas un ēnu teātri, kur realitāte un fantāzija saplūst mūžīgā atspulgu dejā.

Talsu mākslinieku grupa, kas sevi sauc par Talsu Krūmu mākslas grupu, veidojusies 1980-tajos gados, satiekoties domubiedriem mākslā. Mākslinieku grupa kā stabila un atpazīstama vienība darbojas jau vairāk kā 40 gadus, uzturot ap sevi intensīvu un urdošu mākslas vidi, ar gadiem piesaistot grupai jaunus biedrus un veidojoties par spēcīgu māksliniecisku vienību. Izstādē Krūmu zvaigznājs redzēs 13 Talsu gleznotāju, grafiķu, tēlnieku un fotogrāfu jaunākos darbus.

Izstāde pēta šodienas cilvēka dzīves ceļu – to, kā mūsu pieredzes, attiecības, paradumi un ilgas iezīmē kustību cauri laikam. Katrs darbs ir individuāls maršruts, kas atklāj dažādus skatījumus.

Galerijā būs skatāma Ventspils Mākslas skolas absolventu noslēguma darbu izstāde Telpa starp mums, bet izstāžu zālē tiks izstādīta gleznotājas Madaras Gulbis ekspozīcija Dažādi debesu skati.

Izstādē portrets atklājas kā vizuāla prakse cilvēka apziņas un bezapziņas robežzonu izpētē. Izstāde piedāvā vairāk nekā 20 melnbaltus zīmējumus, kas tapuši ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem – papīru un zīmuli.

Mīlestība pret dzīvniekiem ir kā dzīves virzītājspēks. «Sirdī es esmu lauku meitene,» saka māksliniece Irina Krjučkova, kura jau vairāk kā astoņus gadus dzīvo Madonas novada Sauleskalnā. Mācījusies Rīgā, bet bērnības vasaras pavadījusi Dobeles pusē pie vecmāmiņas laukos, kur ik uz soļa bijuši mājdzīvnieki, kas kļuva par pamatu viņas dziļajai saiknei ar dabu. Vēlāk dzīvē šī mīlestība pārauga aizrautībā – zīmēt, vērot, iemūžināt. Irina pirms darbu tapšanas vienmēr meklējusi dzīvnieku skatienus – gudrus, ziņkārīgus, uzmanīgus vai reizēm noslēpumainus.