Māksla nereti iegūst savu īsto spēku tur, kur vārdos trūkst elpas, kur domām un sajūtām pārāk glītās metaforās kļūst par šauru, un izpušķota runa noslāpē patiesību. Tā veidojas telpā starp redzamo un sajūtamo, starp indivīda klusumu un pasaules trokšņiem, kas caur ikkatru brīvo radošo garu iegūst savu subjektīvo pieraksta formu.

Ventspilniece Inga Insberga ir neordināra māksliniece un viņas radošā darbība, kurā konsekventi dominē popārta un ironiski apspēlēta interneta kultūra, veido savu, izteiksmīgu nišu ne tikai Kurzemes mākslas ainavā, bet arī plašākā mērogā.

Izstādē Qalqan. Krimas tatāru simboli būs eksponēti Ukrainas mūsdienu keramiķa Rustema Skibina veidotie dekoratīvi vairogi, pazīstami kā qalqan.

Ekspozīcijas mērķis ir pastāstīt mūsdienu skatītājam, kā uzņēmuma vadības drosmīgā domāšana, tolerance un rūpe tika vērsta gan farmācijas zinātnes attīstības virzienā, gan savas vizuālās identitātes – precīzas un kvalitatīvas – izveidē. Darbā Roche aicināja labākos, arhitektiem un grafikas dizaineriem sniedzot radošo brīvību un iespēju eksperimentēt, – tā tapa jauna konkrētās nozares specifikai atbilstoša funkcionāla arhitektūra un neparasti bagātīga grafikas dizaina valoda, kas paralēli zinātnes atklājumiem 20. gadsimtā lika pamatus Roche korporatīvajam tēlam.

Šī izstāde veidota īpaši Liepājas muzejam, izceļot gaismu un spēku, ko var izstarot miniatūra glezna. Izstādes darbos atklājas plašs tematiskais spektrs – no konkrētām Liepājas vietām līdz abstraktām lokācijām.

Izstāde veidota kā aktīvs pētniecības process, īpaši izceļot latviešu zinātnieku Juri Upatnieku, kurš kopā ar ASV kolēģi Emetu Leitu 60. gados prezentēja pirmās trīsdimensionālās hologrammas pasaulē. Ikviens interesents aicināts reflektēt un kopīgi radīt jaunas zināšanas par telpu attēlā, hologrāfiju un citām tēmām fotogrāfijas un zinātnes krustpunktos.

Mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstāde pēta ekoloģisko jūtību jeb attiecību veidošanu ar dabu – tās elementiem, laika ritējumu un klusumu.

Darbos gleznotāja it kā savienojusi tālo un svešo – krāšņo un daudzveidīgo Latvijas dabas izjūtu ar Ķīnas glezniecībai raksturīgajām tušas līnijām, Rietumu sievietes pasauli ar Austrumu kultūras sievišķo daļu.

Izstādē māksliniece caur izšuvumu pievēršas mikrorajonu estētikai un ikdienas pieredzēm. Darbos ir izmantotas gan tradicionālās izšūšanas tehnikas, gan eksperimentāli materiāli - būvniecības un sadzīves priekšmeti, un autentiskas 602. sērijas fasādes flīzes no mākslinieces dzīvesvietas. Elīza Māra ir pirmā latviete, kas absolvējusi Karalisko Rokdarbu skolu Londonā ar bakalaura grādu izšūšanā ar roku.

Tiks izstādītas mākslinieces gleznas no privātām kolekcijām un tās pieejamas publiskai apskatei būs tikai šajā izstādē.  Darbu atlasē piedalījās arī pati māksliniece, vēloties parādīt personīgi nozīmīgas gleznas, kur katrai savs īpašs stāsts.

Izstādes nosaukums aizgūts no latīņu valodas – modus operandi, kas tulkojumā nozīmē darbības veids jeb rīcības modelis. Šajā izstādē Gunta Krastiņa ar glezniecības metodēm pēta cilvēka rīcības iekšējos motīvus un izvēles mehānismus, atklājot individuālo pašatklāsmi un tās nozīmi dzīves mērķu sasniegšanā. Māksliniece aicina apmeklētājus pārdomāt, kā katrs pats veido savu ceļu - apzināti vai neapzināti, vadoties pēc pieredzes, vērtībām vai iekšējas stratēģijas.

Atklāta gleznotājas Ilzes Raudiņas darbu izstāde APCERE, kas aptver mākslinieces 25 gadu aktīvas mākslinieciskās darbības posmu kopš Latvijas Mākslas akadēmijas absolvēšanas 2000. gadā līdz mūsdienām.

Skatāma Diānas Janušones personālizstāde Laiks, kas izjauc struktūras. Tēlnieci un tekstilmāķslinieci Diānu Janušoni saista cilvēka identitātes meklējumi, sociāli, sabiedrībai aktuāli notikumi ir tēmas. Izstāde ir vizuāla meditācija par telpu un ķermeni kā trausliem, mainīgiem nesējiem laika ritējumā. Māksliniece pievēršas cilvēka esībai, attiecībām starp fizisko klātbūtni, vidi un atmiņu, meklējot veidus, kā atklāt pārejamības pieredzi caur materiālu un formu.

Ventspils muzejs kopš 2004.gada rīko radošo konkursu tāmnieku dialektā Pe mums ventiņes. Pavisam jau notikuši 7 konkursi, to autori nākuši no Ziemeļkurzemes. Rakstnieka Herberta Dorbes muzejā glabājas Ancē, Māteros - Ugālē, Užavā un Popē lietoti sarunvalodas vārdi.

Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde Maģiskais vīruss Valmieras muzejā bija jau sen plānota, māksliniece tai īpaši gatavojās, veidojot jaunus darbus. Šī gada sākumā viņa diemžēl aizgāja mūžībā, jauno izstādi nepieredzot, bet atstājot to kā savu pēdējo ieguldījumu Latvijas tekstilmākslā.