Pie šādiem atzinumiem dalībnieki pirms neilga laika nonāca 21.Kosmētiskās dermatoloģijas nacionālā kongresa preses konferencē. Risinājums esot mērena sevis pakļaušana UV staru ietekmei.
Preses konferences laikā Džulians Konejo-Mirs, Spānijas Dermatoloģijas akadēmijas prezidents paskaidroja, ka pēc tam, kad lielai daļai iedzīvotāju tika konstatēts D vitamīna trūkums organismā, dermatologi attiecībā uz savu nostāju jautājumā par sauļošanās ietekmi atrodas "pārdomu" periodā, ko viņš vērtēja "Ļoti pozitīvi". Dermatoloģijas akadēmijas vadītājs īpaši uzsvēra D vitamīna labās īpašības un sacīja, ka "klimata izmaiņu vienīgā labā iedarbība ir tā, ka tas piedāvā mums iespēju saņemt no saules vairāk D vitamīna". Viņš paskaidroja, ka D vitamīnam mūsu imūnsistēmā ir ļoti liela nozīme un tas esot vēzi aizkavējošu aktivitāšu avots pret zarnu, prostatas un krūts vēzi.
Estebans Parra, Toronto Universitātes antropoloģijas profesors un cilvēku pigmentācijas eksperts papildināja, ka D vitamīns darbojas pret autoimūnām saslimšanām, piemēram, pret multiplo sklerozi. "Lai organismā nonāktu pietiekošs daudzums D vitamīna", turpināja profesors Parra, "nepietiek tikai ar pareizu uzturu; mums arī vajadzētu sauļoties vai zemēs, kurās tas nav iespējams, jāatrod kāds sauļošanās aizstājējs." Turklāt viņš arī norādīja, ka šos abus faktorus nedrīkst pielietot nepareizi, jo pretējā gadījumā tie varot būt visnotaļ kaitīgi.
Saskaņā ar dermatologu secinājumiem risinājums rodams, ja sauļošanās
tiek izmantota ar mēru, turklāt jāatrod pareizais līdzsvars, lai
saņemtu nepieciešamo D vitamīna daudzumu, bet vienlaicīgi arī
nesauļoties pārāk daudz, lai nerastos apdegumi. "Nav viegli atrast šo
līdzsvaru," apliecina abi referenti. Konejo-Mira (Conejo-Mir) kungs
tomēr sacīja, ka dermatologiem "iespējams nevajadzētu izteikt šādus
galējus apgalvojumus", ja viņi iesaka izsargāties no saules iedarbības,
jo D vitamīnam ir liela pozitīva loma cīņā pret melanomu.