Tā notiek puķēm, kam tieši tad jāgaida vabolītes, nakts lidoņi, kas ieradīsies apputeksnēt. Protams, kukaiņi nav nekas skaists, bet to jau nav daudz, lai traucētu baudīt vakaru, nakti ar ziedošām puķēm. Un dobē pretī mājas logiem to var no istabas.
Kuras ir tās puķes, kas plaukst, zied tad, kad diena beidzas? Stādaudzētāji, botānisko dārzu ļaudis vispirms samulst par tādu negaidītu jautājumu. Jā, jā, ir tādi augi, bet populāri gan tie nav, un nez vai īpaši izplatīti būs - lai par tiem apskatot papriecātos, jāgaida nakts. Botāniskie dārzi atvērti tikai līdz pievakarei, bet tad tie vēl nezied. Ja grib naktī ierasties kādus apskatīt, vizīte jāsarunā īpaši. Vai jāapciemo kaimiņi, kam ir šādi ziedētāji.
Ziemcietes un divgadīgās
Populārākā laikam ir dienvidamerikāniete mirabile (Mirabilis jalapa) - plaukst vasarā un turpina līdz rudenim. Ziedi atveras pievakarē un zied tikai līdz nākamās dienas rītam. Ja ir apmākusies diena, var turpināt līdz vakaram. Šķirnēm dažādu krāsu ziedi, pat divkrāsu. Palielajiem augiem ir patīkams krustnagliņu aromāts, kas pastiprinās vakarā. Daudzi mirabiles sēj kā viengadīgas puķes, bet sakneņus rudenī var izrakt un turēt pagrabā kā dālijas līdz pavasarim. Iestādīs pēc salnām.
Līdz 10 cm lieli dzelteni ziedi plaukst Misūri naktssvecei (Oenothera missouriensis). Tā patiešām naktīs liesmo no jūlija līdz septembrim. Nacionālā botāniskā dārza speciāliste Marija Semerova ziedus redzējusi arī tumšās dienās. 10-20 cm lielie augi (amerikāņi) sāk augt vēlu - tikai maija vidū, un priecāsies par kaļķainu, smilšainu augsni, kas var nebūt auglīga. Šīm puķēm ir kārtīga mietsakne, tāpēc pārstādīt tās nevar - pavairojamas ar sēklām, ko sēj maijā, jūnijā (ziedēs nākamgad). Ziemā jāapsedz ar sausām lapām vai ko citu.
Saulainas dienas nepatīk nokarenajai plaukšķenei (Silene nutans), tās ziediem vajag vismaz kārtīgu ēnu. Izcili krāšņi pamatsugai gan tie nav, bet ārzemēs jau radītas vairākas it košas šķirnes. Otras sugas pārstāvēm - lipīgajām plaukšķenēm (S. viscosa) - stublājs klāts ar vienkāršiem matiņiem un dziedzermatiņiem līdz ziedkopai. Augi ap 20-60 cm lieli. Ziedi jūlijā, augustā - balti, rozā, 2- 2,5 cm lieli ziedi, pušķos vairāki kopā. Zied pievakarē, patīkami smaržo. Pēc noziedēšanas veidojas pogaļa - neliels gaisīgs bumbucis ar sēklām, kas pārspiežot paukšķ.
Naktspuķe, kas reibinoši smaržo, - sen Latvijā aug smaržīgā vakarene (Hesperis matronalis), kas dažviet jau pārcēlusies savvaļā. Ziedi priecē visu diennakti. Par 50 cm augstākas puķes, kuru augšpusē gaišās violetrozā ziedkopas fantastiski smaržo vakarā, naktī. Pavairo ar sēklām maijā, jūnijā - lai saaug līdz rudenim, un tad stāda saulē, pusēnā sastrādātā, barības vielām bagātā kaļķainā vietā. Mitra zeme nav ieteicama.
Kaltētas vakareņu lapas senāk ņēmuši līdzi tālos jūrasbraucienos, jo tās satur daudz C vitamīna. Var arī jaunas piegriezt salātiem.
Dienziedes (Hemerocallis) nevar uzskatīt par naktspuķēm, tomēr dažas šķirnes patiešām plaukst jau vakarā, atzīst pazīstamais selekcionārs un kolekcionārs Varis Baņģieris. Zieds izplaukst un priecē līdz nākamajam vakaram. Citas dienziedes plaukst rītā un vakarā jau noziedējušas. Kuras ir šīs vakarā plaukstošās, Varis īsti nezināja nosaukt - jābrauc uz Dienliliju dārzu (Talsu pusē Laucienē) un jāvēro! Un vēl der pavērot ūdensrožu dīķus - dažas sarkanās, sarkanvioletās plaukst vakarā.
Prieks vienu vasaru
Vienīgā vakarā plaukstošā viengadīgā puķe - puķu tabaka (Nicotiana alata). Hibrīdšķirnes tā nedara, bet pamatsugas pārstāves gan, stāsta stādaudzētavas Puķu sēta vadītāja Inita Zepa. Arī puķu tabaka vakarā īpaši smaržo. Bet matiola (Matthiola bicornis) bezvēja vakaros un naktīs reibina.
Skaistules naktsvijoles
Viena no skaistākajām smaržīgajām naktīs ziedošajām augu sugām ir naktsvijole.
Latvijā savvaļā sastopamas divas sugas - smaržīgā naktsvijole un zaļziedu naktsvijole. Tās aug mēreni mitrās pļavās, krūmājos, skrajos mežos. Abas orhideju dzimtas sugas ierakstītas Latvijas Sarkanajā grāmatā komerciāli apdraudēto sugu kategorijā.
Smaržīgā naktsvijole (Platanthera bifolia) atrodama gandrīz visā Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijā. Graciozie, trauslie ziedi ir nelieli, balti, ļoti smaržīgi, zied vasaras vidū. Ziedus apputeksnē naktstauriņi. Īpaši reibinoši tie smaržo naktīs un kā magnēts aicina pie sevis sīkos nakts lidoņus. Tie tiek pie nektāra un veicina apputeksnēšanos, auga vairošanos. Pēc apputeksnēšanās veidojas pogaļa, kurā ir daudz sēkliņu. Augiem novērojams cikliskums, dažos gados tie nezied.
«Naktsvijoles vairojas ar sēklām, bet, tā kā tās dīgst simbiozē ar noteiktām sēņu grupām, ap mātesaugu veidojas tikai nedaudzi jaunie augi. Aug grupās vai atsevišķi,» stāsta LU Bioloģijas institūta Botānikas laboratorijas orhideju grupas pētniece Biruta Cepurīte.
Zem augsnes smaržīgā naktsvijole veido divus iegarenus gumus. Viens no tiem, gaišākais, ir jaunais, bet tumšākais, mīkstākais - pagājušā gada gums. Gumu galos ir sīkas saknītes.
Zaļziedu naktsvijoles (Platanthera chlorantha) ziedi nesmaržo un ir nevis tīri balti, bet gan nedaudz iezaļgani vai iedzelteni. Zied divas nedēļas agrāk, lapas šai sugai ir nedaudz apaļīgākas.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas uzraudzības un izglītības departamenta direktore Ilona Vilne atgādina, ka naktsvijoles nav atļauts audzēt dārzos un mākslīgi pavairot, ja šie augi vai to daļas ir iegūtas savvaļā. Šāda darbība atļauta tikai gadījumā, ja stādi pirkti reģistrētā audzētavā ar legālu izcelsmi apliecinošiem dokumentiem. Latvijā diemžēl nav nevienas šādas reģistrētas stādaudzētavas.