Ne visām ir īpaši ēdieni, kas tiek gatavoti tieši valsts svētkos. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka vairākām tautām šie valsts svētki iekrīt pašā vasaras sākumā, kad ne laukos, ne kūtīs vēl nekas tā īsti nav ienācies (mūslaikos tas, protams, nav aktuāli, bet senāk tas bija pat ļoti svarīgi). Ja grūti ko sagrabināt vakariņām, par kādām gastronomiskām tradīcijām var būt runa?!
Spāņu paziņa Karolīna, jautāta par valstiski nozīmīgākajiem svētkiem, uzreiz min Dia del la Hispanidad – dienu, kad tiek pieminēts Kristofera Kolumba pirmais solis uz Amerikas zemes. Ko tik spāņi šajā dienā neēd! Tapas, čurosus (eļļā vārīts virtuļveida cepums) un buñuelos (ar anīsu bagātināts virtulis)! Tiesa gan, šos pašus ēdienus viņi ēd arī citās gada dienās.
Holandē patriotiski un valstiski nozīmīgākie svētki ir Koninginedag (karalienes dzimšanas diena; gan ne pašreizējās), kas tiek svinēti plaši jo plaši, bet, izņemot alu un citus spirtotus dzērienus un oranžus aksesuārus, neko īpaši tradicionālu viņi neēd. Pat īstenie holandieši lauza galvu par šīs dienas ēdmaņu. Daži gan teic, ka šajā dienā viņi taisa ķirbju zupu, dzer apelsīnu sulu, mielojas ar oranžās paprikas picu un rīvē burkānu salātus. Teorētiski noteikti, jo šajā dienā visam jābūt oranžam. Lielveikali tirgo specifiskas kūciņas oranje tompoes (attālas ne visai kvalitatīva napoleona radinieces) ar oranžu glazējumu.
Tomēr ir pāris nāciju, kas spējušas padarīt valsts svētkus personiskus. Amerikāņi savu Neatkarības dienu svin ne tikai ar karoga uzvilkšanu mastā. "Parasti tiek saorganizēts barbekjū vai nu parkā, vai mājas pagalmā ar draugiem un kaimiņiem," stāsta amerikāniete Keita. Viņas vecāku mājā šajā dienā ēdienkartē ir grilētas cūku ribiņas, zaļie salāti un obligātie kartupeļu salāti. Desertā parasti ir kūka ar zemenēm, mellenēm un putukrējumu – Amerikas karoga krāsas. Bet vienlaikus Keita saka: "Galu galā svarīgākie svētki amerikānim ir Pateicības diena, kam seko Ziemassvētki un tikai tad Neatkarības diena," piebilst Keita.
Toties francūzis Tomā gan ir stiepis ne tikai grilu, bet arī šampanieša kasti uz parku 14. jūlijā, kad visa Francija svin Le quatorze juillet jeb dienu, kad tika ieņemts Bastīlijas cietums.
"Ko mēs ēdam?" Tomā pārjautā. "Vienmēr kaut ko garšīgu! Bet tas nav nekas īpašs, tikai šai dienai raksturīgs. Toties pilnīgi noteikti lielā daudzumā jābūt labam vīnam un šampanietim." Ja tā ir gana daudz, beigās var uzdziedāt pat Marseljēzu.
Savukārt, piemēram, Amsterdamā mītošie surinamieši (Surinama ir valsts Dienvidamerikā), un tādu tur ir daudz, jūlija pirmajā dienā pilnībā okupē kādu pilsētas parku. Tur tiek pieminēta verdzības atcelšana. Kā stāsta Meridita, šajā dienā galdā tiek celts tas, ko ēda vergi. Nekā daudz jau viņiem nebija. Heri Heri ir slavenākais – šis savdabīgais ēdiens sastāv no kaltētas sālītas mencas, saldajiem kartupeļiem, cepamiem banāniem un cassava (saknenis, kas pēc izskata un garšas līdzīgs saldajam kartupelim).