Šefpavāri Ēriks Dreibants un Svetlana Riškova iesaka tikko novāktus kāļus vislabāk ēst svaigus. Vēlāk tie kļūst pārāk cieti. Svaigus kāļus var rīvēt un gatavot salātos kopā ar burkāniem, ķirbi un eļļu.
Kāļi ir garšīgi cepti – tos var sagriezt daivās un apcept cepeškrāsnī vai arī pirms cepšanas nedaudz apziest ar sinepēm un apkaisīt ar sāli un pipariem. Šādi cepti kāļi ir lieliski kopā ar gaļu. No kāļiem var gatavot arī biezeņus, bet tos nepasniedz kā galveno piedevu. Kāļu biezeni kā nelielu akcentu pasniedz, piemēram, pie ceptiem kartupeļiem vai piejauc zupai.
No rutkiem visbiežāk gatavo svaigos salātus – vai nu sarīvē uz rupjās rīves, vai smalki sagriež un samaisa ar skābu krējumu, var pievienot arī svaigus gurķus. Rutki labi garšos kārtainos salātos, ja kārtās saliks rīvētus rutkus, ābolus (vislabāk skābenus, ’Antonovku’), kūpinātu vistu, vārītus kartupeļus un burkānus, kā arī seleriju kātus, to visu pārlies ar majonēzi un pārkaisīs ar ķirbju sēkliņām. Salātiem jāļauj kādu brīdi ievilkties. Smalki sarīvētus rutkus var izmantot pie gaļas mārrutku mērces vietā.
Rāceņus galvenokārt ēd vārītus vai ceptus, jo svaigā veidā tie ir pārāk cieti. Tos var pievienot dārzeņu zupām vai sautējumiem, bet vislabāk tie garšo cepti. Piemēram, ja krāsnī cep putna cepeti, uz pannas gar malām var salikt rāceņu un citu dārzeņu gabaliņus. No cepeša iztecējušajā buljonā tie izsautēsies.
Kolrābjus atsvaidzinošās garšas un kraukšķīguma dēļ galvenokārt ēd svaigus. Tos var sasmalcināt un ēst vienus pašus, no tiem var gatavot arī salātus, pievienojot sarīvētus burkānus, ķirbjus. Kolrābjus var pievienot arī zupām vai sautējumiem. Tos var sagriezt plānās šķēlītēs, pannā apcept un pasniegt kā piedevu pie gaļas ēdieniem kartupeļu vietā.
No selerijas saknes visbiežāk gatavo biezeni – saknes gabaliņus vāra ar saldo krējumu un pienu, līdz selerija mīksta, pēc tam sablendē. Biezenim ir diezgan specifiska garša, tāpēc to nepasniedz kā pamatēdienu, bet kā piedevu, piemēram, pie kartupeļu pīrāga vai ruletes. Selerijas sakņu biezenim labākai garšai var pievienot nedaudz fenheļa sēklu.
No selerijas saknes gatavo arī krēmzupu – pievieno šalotes sīpolus, ķiplokus, kartupeļus, sviestu un pienu, visu savāra un sablendē. Garšas uzlabošanai seleriju var pievienot arī parastai zupai.
Pētersīļa sakni, līdzīgi kā selerijas sakni, var izmantot biezeņos, bet pētersīļa saknes gatavotam biezenim būs spēcīgāka garša. Pētersīļa sakni var krāsnī apcept un ēst tāpat kā ceptus kartupeļus, bet pirms cepšanas pētersīļa sakni der iemarinēt, piemēram, graudu sinepju, medus, eļļas un timiāna maisījumā. Šajā marinādē var marinēt arī citus sakņaugus. Marinēta un pēc tam krāsnī izcepta pētersīļa sakne labi garšos ar zoss cepeti un smiltsērkšķu mērci.