Amerikāņu rakstnieks un folklorists Hovards Švarcs atlasījis un pārstāstījis 36 ebreju brīnumpasakas, kuru izcelsme aptver ļoti plašu reģionu, sākot no Indijas, Jemenas un Marokas līdz pat Austrumeiropai, bet hronoloģija – laiku no mūsu ēras sākuma līdz 19. gadsimtam. Krājumu papildina izvērsts autora priekšvārds par ebreju pasaku specifiku un izcelsmi, plaši komentāri un skaidrojošā terminu vārdnīca.
Amerikāņu rakstnieks, dzejnieks un folkloras pētnieks Hovards Švarcs (Howard Schwartz, 1945) Sentluisas Vašingtona universitātē studējis jūdaistiku un moderno literatūru. Dzeju viņš raksta no divpadsmit gadu vecuma, pēc tam pievērsās arī prozai. Švarca pirmā grāmata nāca klajā 1974. gadā, bet kopumā viņš publicējis vairāk nekā divdesmit grāmatu, lielākoties tās ir veltītas ebreju literatūrai un folklorai. Par radošo un pētniecisko darbību saņēmis daudz un dažādus apbalvojumus, tostarp trīs reizes National Jewish Book Award (1996, 2000, 2005). Grāmata Elijas vijole un citas ebreju brīnumpasakas iznāca 1983. gadā, un tai sekoja vēl vairāki citi ebreju pasaku krājumi Hovarda Švarca sakārtojumā un pārstāstā, gan pieaugušajiem lasītājiem adresēti, gan bērniem.
Vizuālo veidolu – īpaši šīs grāmatas noformējumam tapušās gleznas – pasaku krājumam radījusi māksliniece Dita Lūse (1972). Viņa ir pabeigusi Jaņa Rozentāla mākslas skolu un studējusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā; viņas darbi bijuši aplūkojami neskaitāmās grupu izstādēs un vairāk nekā 30 personālizstādēs.
Pasaku tulkojums latviešu valodā tapis, sadarbojoties Valdim Ābolam, pieredzējušam tulkotājam un redaktoram, žurnāla Rīgas Laiks bijušajam galvenajam redaktoram, un viņa dēlam – Kristapam Ābolam, kuram šis ir pirmais nozīmīgais tulkojums.
Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.