Inga Pizāne literatūrā darbojas kopš 2008. gada, kad piedalījās kultūrizglītības programmā Literārā akadēmija un apmeklēja dzejnieka Jāņa Rokpeļņa Dzejas meistardarbnīcu, pēc kuras sekoja dalība vēl citās meistardarbnīcās, dzejniecei atrodot un stiprinot savu literāro balsi. 2012. gadā Pizāne debitēja ar pirmo publikāciju portālā Satori, kam sekoja dzejas publikācijas arī citās literārās tīmekļa vietnēs un laikrakstos.
Inga Pizāne ir grāmatu Tu neesi sniegs (2016), Siena, ko nosiltināt (2019) un Tas pats izmisums, tikai ar puķēm (2022) autore. 2018. gadā iznāca autores grāmata Having Never Met, ko izdeva amerikāņu izdevniecība A Midsummer Night’s Press un ko atdzejoja Džeids Vils, kam sekoja dalība vairākos dzejas festivālos Eiropā un Amerikā, kā arī publikācijas vācu, poļu, čehu, amerikāņu un citos ārzemju literāros izdevumos. 2020. gadā par dzejnieces otrais krājums Siena, ko nosiltināt saņēma Ojāra Vācieša prēmiju, bet krājums Tas pats izmisums, tikai ar puķēm tika nominēts Kilograma kultūras 2022 ziemas balsojumam.
"Es reti atceros sapņus, biežāk pamostos no dzejoļiem. Gan tiešā, gan netiešā veidā dzeja mani pamodina. Es pamostos, lai pierakstītu dzejoli, vai pamostos no jau uzrakstīta dzejoļa – tas atmodina manī kaut ko, ko iepriekš par sevi vai savu dzīvi biju tikai nojautusi vai nebiju zinājusi vispār. Iespējams, tieši dzeja man ir iemācījusi uzticēties ne tikai sev pašai, bet arī tam, kas ar mani notiek. Dzīvei. Bieži izjūtu, ka svarīgāka par notikumu atcerēšanos man ir to iemūžināšana dzejā. Es vienmēr zinu, – ja ar mani notiks kas svarīgs, es par to uzrakstīšu," – tā par radošo procesu stāsta pati dzejniece, par šo krājumu piebilstot: "Droši vien tas ir liels risks un atbildība, bet es gribēju to uzņemties – pirmo reizi pašai sakārtot savus dzejoļus. Spontāni un intuitīvi. Būs lasītāji, kuri atsevišķus dzejoļus pirmo reizi lasīs tieši šajā grāmatā. Tiem, kuri dzejoļus sastaps atkārtoti, cerams, jaunu redzējumu vai kontekstu dos to atrašanās vieta blakus citiem dzejoļiem. Jo vai tad arī mēs paši nekļūstam pilnīgi citādāki, nomainoties cilvēkiem mums apkārt? Reizēm man pat šķiet, ka katram cilvēkam pastāv tik versiju, cik cilvēku viņu ir pazinis. Tāpat, iespējams, būs ar šo grāmatu un šiem dzejoļiem."