"Tikai strādājot ar Miku es sapratu, cik šī aktiera profesija ir skaista, bet smaga," saka Mārcis Maņjakovs, pēc kura ierosmes arī tapusi šī grāmata. "Viņš man iedeva šo pārliecību, ka varu spēlēt ne tikai dziedošas, bet arī dramatiskas, smagas lomas. Kad tu redzi, ka vari to sasniegt, to klusumu, to dziļumu, piedzīvot to mirkli, kad publika elpo ar tevi vienā ritmā vai neelpo nemaz. Manā izaugsmē Mikam ir milzu loma, nenovērtējama. Lēciens pilnīgi citā plauktā. Miks uzlika to rāmi, to latiņu. Mūsdienu formas teātrī neviens vairs neprot ielīst dvēselē. Visiem liekas, ka forma ir tā svarīgākā. Mikam bija tā spēja, ka viņš aktieri spēja un viņam arī bija reāla interese, kā šo aktieri vēl pagriezt citā, negaidītā virzienā. Savu sirdi Miks nekad nav kratījis. Jā, mēs viens otru jutām, bet šajā ziņā viņš tomēr bija ļoti noslēgts."
Mihails Kublinskis (1939-2020) pēc Rīgas 2. vidusskolas pabeigšanas sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru. Drīz tika ievērota viņa azartiskā interese, teicamās skatuves dotības un artistiskums un teātri pārsteidza ziņa, ka Mihails Kublinskis dublēs premjeru Jāni Kubili Klaida lomā Teodora Dreizera Amerikāņu traģēdijā. Paralēli darbam teātrī viņš iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, ko spoži absolvēja ar Grigorija Kanoviča drāmu Lai viņš iet prom. No 1964. gada Mihails Kublinskis ir Nacionālā teātra režisors, no 1987 līdz 1989 - galvenais režisors, visu mūžu atdodams savam vienīgajam teātrim, nokalpodams tam 62 gadus. Paralēli iestudējis izrādes arī Operas un baleta teātrī, Operas svētkos Siguldā, Operetes teātrī, Rostokas Tautas teātrī un slavenajā Maskavas teātrī Sovremeņņik. 1973. gadā režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu.
Gadu gaitā tika izstrādāts un noslīpēts viņa režijas rokraksts, kur ļoti lielu lomu spēlēja ikviena tēla psiholoģiskais piesātinājums, izrādes telpiskais risinājums, augstas estētiskās kvalitātes. Kā režisoram viņam bija svarīgs sabalansēts domu biedru ansamblis, izvēloties dramaturģisko materiālu, režisors to saistīja ar konkrētām mākslinieciskām individualitātēm. Repertuāra izvēlē viņu allaž interesēja latviešu teātru praksē neaprobēti darbi. Daudzi no tiem kļuvuši par neatņemamu ne tikai Nacionālā teātra, bet visas latviešu teātra vēstures zelta fonda daļu. Par nopelniem latviešu teātra attīstībā Mihails Kublinskis 2005. gadā apbalvots ar mūsu valsts augstāko apbalvojumu – Triju zvaigžņu ordeni, savukārt 2017. gadā saņēma Spēlmaņu nakts balvu par Mūža ieguldījumu.